Kā nodrošināt pasauli bez militārām aliansēm un kodolieročiem

Autors Tords Bjorks, World BEYOND WarMaijs 10, 2022

No uzrunas piezīmēm, kas notika Arbis, zviedru valodas strādnieku institūtā Helsinkos 7. gada 2022. maijā sanāksmē “Droša Somija bez NATO un kodolieročiem”

"Kā nodrošināt pasauli bez militārām aliansēm un kodolieročiem"

Kā nodrošināt pasauli bez militārām aliansēm un kodolieročiem, kā arī atrast veidus, kā izbeigt karu Ukrainā un panākt mieru Eiropā? Mēs pievērsīsimies šim jautājumam sanāksmē “Kopā mieram un videi” Stokholmā no 13. līdz 14. maijam Solidaritātes kustības namā. Pirmajā panelī apspriedīs jauno Helsinku vienošanos un apsvērs ekonomiskā taisnīguma vai cilvēces pašnāvības alternatīvas.

Atbilde uz to, kā izbeigt karu, slēpjas centienos atjaunot miera un cilvēktiesību meklējumus, kas savulaik tika izteikti Eiropas drošības un sadarbības konferencē, kas notika 1975. gadā Helsinkos. Neskatoties uz spēcīgo spriedzi, kas radusies par iebrukumu Ukrainā, notiek diplomātiskas diskusijas un ir jāatrod risinājums, kas novērstu nepārtrauktu eskalāciju. Citi steidzami jautājumi, piemēram, vides, ekonomikas, veselības un pārtikas jautājumi, kas visi ir saistīti ar Ukrainas konfliktu, padara šo uzdevumu par steidzamu un sarežģītu.

Mums bija dažas diskusijas par Stokholmas paneļdiskusijas nosaukumu. Vai mēs, cilvēku suga, patiešām esam ceļā uz pašnāvību? Pēc dažiem apsvērumiem mēs teicām jā, kā mēs visi zinām, ka šobrīd ir pilnīgi iespējams, ka mēs saskaramies ar tik liela mēroga globālu vides iznīcināšanu, ka, ja izmaiņas nenotiks, mēs mirsim. Fakti ir skaidri. Sugu izzušana, globālā sasilšana vai kodolkarš var izraisīt cilvēku izzušanu uz šīs planētas.

Citiem vārdiem sakot, situācija ir vienkārša. Mums ir jāsaskaras ar problēmu, ko visa cilvēce ir radījusi sev. Problēma ir ne tikai militārās alianses un kodolieroči, bet arī daudz vairāk. Un galvenais galvenais ir nevis miers Eiropā, bet gan miers uz Zemes un miers ar Zemi.

Kāpēc tad runāt par ekonomisko taisnīgumu, ja vides apdraudējums ir tas, kas var likt cilvēcei sevi iznīcināt? Atbilde uz to ir tāda, ka tā vietā, lai uzlūkotu sevi kā ārēju draudu upurus, mums jāuzlūko sevi kā vēstures subjektus. Mēs esam šīs pasaules dalībnieki, nevis pilsoņi nacionālajās kastēs vai profesionāļi, kas veic to, ko no mums prasa darba tirgus. Mēs esam dalībnieki biosfēras materiālajās robežās, kurā mēs un nākamās paaudzes varam attīstīties kā brīvi cilvēki, ja izvēlamies uzņemties atbildību par savu situāciju.

Problēmas pamatā, citiem vārdiem sakot, ir sociālās attiecības, attiecības, ko veido ekonomiskās realitātes. To savulaik skaidri saprata tautas kustības pirms simts un vairāk gadiem, cīnoties par sociālo un ekonomisko taisnīgumu. Revolūciju un reformu mijiedarbības rezultātā sabiedrībām tādās valstīs kā Somija un Zviedrija izdevās izveidot lielāku vienlīdzību.

Šodien ir notikusi pretreakcija. Miljardieriem piederošā NKP īpatsvars Zviedrijā ir otrs augstākais pasaulē, ko apsteidz tikai Krievija, ja runā par bagātāko kapitāla īpašnieku bagātības īpatsvaru. Un mēs visi zinām, ka dzīvesveida uzturēšanai Somijā un Zviedrijā ir nepieciešams 3–4 reizes vairāk planētu nekā mums ir.

Tāpēc vienīgais ceļš uz priekšu ir sākt šeit un tagad, lai veidotu populāras alianses pāri Austrumu-Rietumu un Dienvidu-Ziemeļu dalījumam. Tas tika aizsākts Starptautiskā miera biroja (IPB) Pasaules miera kongresos Berlīnē 2016 un Barselonā 2021. gadā, kad gan Starptautiskās Draugi (FOEI), gan Starptautiskā arodbiedrību konfederācija (ITUC) tika uzaicināti apspriest klimata taisnīguma pāreju. Tas notiek arī Pasaules sociālā foruma procesā, kad Eiropas sociālā foruma aktīvisti ir uzņēmušies vadību, lai apvienotu visas kustības ar saukli atbruņošanās sociāli un ekoloģiski taisnīgai pārejai. Tas ir arī Tautu foruma centrā, kas notiek Stokholmā 50 gadus pēc pirmās ANO konferences par vidi un attīstību 1972. gada jūnijā.

Šādā globālā kontekstā mēs varam nodrošināt stabilu pamatu ikvienam, ko izmanto bagātie visās pasaules daļās, mūsu centienu centrā izvirzot gan vietējo, gan starptautisko ekonomisko taisnīgumu. Šādā globālā kontekstā ir pilnībā iespējams likvidēt visas militārās alianses un sistemātiski radīt apstākļus mieram visur, tostarp Eiropā.

Tas var izklausīties nereāli, taču vismaz Zviedrijā daudzi iestājas vietējā līmenī, veidojot tīklus visā valstī un starptautiskā mērogā, lai panāktu sociālu un ekoloģisku taisnīgu pāreju, kas vienlaikus nodrošina drošāku Zviedriju un drošāku pasauli. Atklājot jauno Palmes ziņojumu par kopējo drošību, ko veicināja ITUC un IPB 40 gadus pēc pirmā ziņojuma publicēšanas 1982. gadā, bijušais ANO ģenerālsekretāra vietnieks Jans Eliasons paziņoja, ka Helsinku vienošanās pavēra ceļu labiem rezultātiem. sasniegts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Palmes komisijas veicinātā aizturēšana nekad nebūtu bijusi iespējama bez Somijas centieniem panākt starptautisku drošību un sadarbību, un varētu pievienot arī masu miera kustību ielās.

Tagad Somijas politiķi pagriež muguru 1975. gadā gūtajam vēsturiskajam sasniegumam un praktiski aizver durvis jaunai konferencei Helsinkos. Zviedrijas politiķi to vēl nav izdarījuši. Kā valstij, kas iniciēja ANO vides konferences, Zviedrijai ir arī vēsturisks sasniegums vides jomā, par ko iestāties. Taču Zviedrijas dalība NATO apdraud spēju turpināt kādreiz iesākto. NATO cenšas paplašināties globāli un dod arvien mazāk vietas valstīm, kuras nav pievienojušās, kur vislabāk var rīkot miera konferences. NATO arī cenšas definēt klimata, veselības un citus vides jautājumus kā NATO drošības jautājumu sfēru, vēlams ciešā sadarbībā ar korporācijām. Tādējādi Zviedrija, kā arī Somija ir ceļā uz to, lai kļūtu nepiemērota konferenču rīkošanai, kurās var gūt cilvēcei nozīmīgus vēsturiskus sasniegumus. NATO, Davosā sapulcētie miljardieri un Rietumu kontrolētās starptautiskās institūcijas arvien vairāk cenšas marginalizēt demokrātisko ANO sistēmu. Mēs, tautas kustības, paužam nožēlu, ka Zviedrija un Somija, šķiet, ir gatavas atteikties no saviem vēsturiskajiem sasniegumiem un darīsim visu iespējamo, lai sadarbotos pāri robežām, atbalstītu demokrātisku ANO un uzstātu, ka vairāk nekā jebkad agrāk pasaulei ir vajadzīgas valstis, kas saglabā neitrālu - izlīdzināta pozīcija.