Baidena ārpolitika gremdē Kongresa demokrātus un Ukrainu

Prezidents Džo Baidens grauj savas partijas izredzes Kongresā, izmantojot dziļi kļūdainu ārpolitiku. Baidens uzskata, ka Ukrainas karā uz spēles ir likta Amerikas globālā reputācija, un ir konsekventi noraidījis diplomātisko nobīdi. Ukrainas karš apvienojumā ar administrācijas pārrāvumiem ekonomiskajās attiecībās ar Ķīnu saasina stagflāciju, kas, iespējams, nogādās vienu vai abas Kongresa palātas republikāņiem. Daudz ļaunāk ir tas, ka Baidena diplomātijas atlaišana paildzina Ukrainas iznīcināšanu un draud ar kodolkaru.

Baidens mantoja ekonomiku, ko pārņēma dziļi traucējumi globālajās piegādes ķēdēs, ko izraisīja pandēmija un Trampa neregulārā tirdzniecības politika. Tomēr tā vietā, lai mēģinātu nomierināt ūdeņus un novērst traucējumus, Baidens saasināja ASV konfliktus gan ar Krieviju, gan Ķīnu.

Baidens uzbruka republikāņu palātas mazākuma līderim Kevinam Makartijam par šaubu paušanu par vēl vienu lielu Ukrainas finanšu paketi, paziņojot: “Viņi [Mājas republikāņi] teica, ka, ja viņi uzvarēs, viņi, visticamāk, nefinansēs — lai palīdzētu — turpināt finansēt Ukrainu, Ukrainas karu pret krieviem. Šie puiši to nesaprot. Tā ir daudz lielāka par Ukrainu — tā ir Austrumeiropa. Tā ir NATO. Tas ir reāls, nopietns, nopietns sekas. Viņiem nav Amerikas ārpolitikas izjūtas. Līdzīgi, kad progresīvo Kongresa demokrātu grupa mudināja sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu, demokrāti, kas sekoja Baltā nama nostājai, viņus izsauca un bija spiesti atteikties no aicinājuma uz diplomātiju.

Baidens uzskata, ka ASV uzticamība ir atkarīga no NATO paplašināšanās līdz Ukrainai un, ja nepieciešams, Krievijas sakaušanai Ukrainas karā, lai to paveiktu. Baidens vairākkārt ir atteicies iesaistīties diplomātijā ar Krieviju NATO paplašināšanās jautājumā. Tā ir bijusi nopietna kļūda. Tas izraisīja starpnieka karu starp ASV un Krieviju, kurā Ukraina tiek izpostīta, ironiskā kārtā Ukrainas glābšanas vārdā.

Viss NATO paplašināšanās jautājums ir balstīts uz ASV meliem, kas datēti ar deviņdesmitajiem gadiem. ASV un Vācija solīja Gorbačovs ka NATO nevirzīsies “ne vienu collu uz austrumiem”, ja Gorbačovs izformēs Padomju Savienības Varšavas pakta militāro aliansi un pieņems Vācijas atkalapvienošanos. Ērti — un ar tipisku cinismu — ASV atteicās no darījuma.

2021. gadā Baidens būtu varējis izvest no Ukrainas kara, neupurējot nevienu ASV vai Ukrainas būtisku interesi. ASV drošība absolūti nav atkarīga no NATO paplašināšanās līdz Ukrainai un Gruzijai. Faktiski NATO paplašināšanās dziļāk Melnās jūras reģionā grauj ASV drošību, nostādot ASV tiešā konfrontācijā ar Krieviju (un vēl vairāk pārkāpjot trīs desmitgades iepriekš dotos solījumus). Tāpat arī Ukrainas drošība nav atkarīga no NATO paplašināšanās, ko prezidents Volodimirs Zeļenskis ir vairākkārt atzinis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopš 2008.gada vairākkārt brīdinājis ASV, lai NATO neatrodas Ukrainā, kas ir Krievijai svarīgu drošības interešu reģions. Tikpat apņēmīgi Baidens ir uzstājis uz NATO paplašināšanos. Putins 2021. gada beigās veica pēdējo diplomātisko mēģinājumu apturēt NATO paplašināšanos. Baidens viņam pilnībā noraidīja. Tā bija bīstama ārpolitika.

Lai arī daudzi amerikāņu politiķi to negribētu dzirdēt, Putina brīdinājums par NATO paplašināšanos bija gan reāls, gan trāpīgs. Krievija nevēlas smagi bruņotu NATO karaspēku uz tās robežas, tāpat kā ASV nepieņemtu Ķīnas atbalstītu smagi bruņotu Meksikas karaspēku uz ASV un Meksikas robežas. Pēdējais, kas vajadzīgs ASV un Eiropai, ir ilgs karš ar Krieviju. Tomēr tieši to ir radījusi Baidena uzstājība par NATO paplašināšanos līdz Ukrainai.

ASV un Ukrainai būtu jāpieņem trīs absolūti saprātīgi nosacījumi, lai izbeigtu karu: Ukrainas militārā neitralitāte; Kopš 1783. gada Krievijas de facto ieņem Krimu, kur atrodas Melnās jūras flotes flote; un sarunās panākta autonomija etnisko-krievu reģioniem, kā tika prasīts Minskas nolīgumos, bet ko Ukraina neizdevās īstenot.

Šāda saprātīga iznākuma vietā Baidena administrācija vairākkārt ir likusi Ukrainai cīnīties tālāk. Tā aplēja aukstu ūdeni sarunām martā, kad ukraiņi domāja par kara pārtraukšanu sarunu ceļā, bet tā vietā aizgāja no sarunu galda. Rezultātā Ukraina smagi cieš, tās pilsētas un infrastruktūra ir kļuvusi par drupām, un desmitiem tūkstošu ukraiņu karavīru iet bojā sekojošajās kaujās. Neraugoties uz visu NATO slavināto bruņojumu, Krievija nesen ir iznīcinājusi līdz pat pusi no Ukrainas enerģētikas infrastruktūras.

Tikmēr ASV vadītās tirdzniecības un finansiālās sankcijas pret Krieviju ir pastiprinājušās. Līdz ar Krievijas enerģijas plūsmu pārtraukšanu Eiropa atrodas dziļā ekonomiskajā krīzē ar nelabvēlīgu ietekmi uz ASV ekonomiku. Cauruļvada Nord Stream iznīcināšana vēl vairāk padziļināja Eiropas krīzi. Pēc Krievijas domām, to izdarīja Apvienotās Karalistes darbinieki, taču gandrīz noteikti ar ASV līdzdalību. Atcerēsimies, ka februārī Baidens teica ka, ja Krievija iebruks Ukrainā, mēs tai [Nord Stream] pieliksim punktu. "Es jums apsolu," sacīja Baidens, "mēs varēsim to paveikt."

Baidena kļūdainā ārpolitika ir radījusi arī to, no kā brīdināja Henrija Kisindžera un Zbigņeva Bžezinska ārpolitikas stratēģu paaudzes: iedzīt Krieviju un Ķīnu stingrā apskāvienā. Viņš to ir paveicis, dramatiski saasinot auksto karu ar Ķīnu tieši tajā pašā laikā, kad viņš turpina karsto karu ar Krieviju.

Kopš savas prezidentūras sākuma Baidens krasi ierobežoja diplomātiskos kontaktus ar Ķīnu, izraisīja jaunas domstarpības par Amerikas ilgstošo vienas Ķīnas politiku, atkārtoti aicināja palielināt ieroču pārdošanu Taivānai un ieviesa globālu augsto tehnoloģiju eksporta aizliegumu uz Ķīnu. Abas puses ir apvienojušas šo destabilizējošo pret Ķīnu vērsto politiku, taču par to maksā turpmāka pasaules un arī ASV ekonomikas destabilizācija.

Rezumējot, Baidens ir mantojis sarežģītu ekonomisko situāciju — pandēmiju, 2020. gadā radīto pārmērīgo FED likviditāti, lielus budžeta deficītus 2020. gadā un jau iepriekš pastāvošo globālo spriedzi. Tomēr viņš ir ievērojami saasinājis ekonomiskās un ģeopolitiskās krīzes, nevis tās atrisinājis. Mums ir jāmaina ārpolitika. Pēc vēlēšanām būs svarīgs pārvērtēšanas laiks. Amerikāņiem un pasaulei ir vajadzīga ekonomikas atveseļošanās, diplomātija un miers.