By Starptautiskā kampaņa kodolieroču likvidēšanai (ICAN)
Apvienoto Nāciju Organizācija šodien pieņēma orientieri rezolūcija 2017. gadā sākt sarunas par līgumu, kas aizliedz kodolieročus. Šis vēsturiskais lēmums vēsta par beigām divus gadu desmitus ilgajai paralīzei daudzpusējos kodolatbruņošanās centienos.
ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmē, kas nodarbojas ar atbruņošanās un starptautiskās drošības jautājumiem, 123 valstis balsoja par rezolūciju, 38 valstis atturējās un 16 valstis.
Ar rezolūciju nākamā gada martā tiks izveidota ANO konference, kurā var piedalīties visas dalībvalstis, lai apspriestu "juridiski saistošu instrumentu kodolieroču aizliegšanai, kas novedīs pie to pilnīgas likvidēšanas". Sarunas turpināsies jūnijā un jūlijā.
Starptautiskā kodolieroču atcelšanas kampaņa (ICAN), pilsoniskās sabiedrības koalīcija, kas darbojas 100 valstīs, rezolūcijas pieņemšanu atzinīgi novērtēja kā nozīmīgu soli uz priekšu, iezīmējot būtiskas izmaiņas veidā, kā pasaule cīnās pret šiem ārkārtīgi lielajiem draudiem.
"Septiņas desmitgades ANO ir brīdinājusi par kodolieroču briesmām, un cilvēki visā pasaulē ir cīnījušies par to atcelšanu. Šodien lielākā daļa štatu beidzot nolēma aizliegt šos ieročus," sacīja ICAN izpilddirektore Beatrise Fīna.
Neskatoties uz vairāku kodolvalstu savstarpēju roku savīšanu, rezolūcija tika pieņemta pārliecinoši. Kopā 57 valstis bija līdzsponsores, un Austrija, Brazīlija, Īrija, Meksika, Nigērija un Dienvidāfrika uzņēmās vadību rezolūcijas izstrādē.
ANO balsojums notika tikai dažas stundas pēc tam, kad Eiropas Parlaments pieņēma savu balsojumu rezolūcija par šo tēmu – 415 par un 124 pret, 74 atturoties – aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis “konstruktīvi piedalīties” nākamā gada sarunās.
Kodolieroči joprojām ir vienīgie masu iznīcināšanas ieroči, kas vēl nav vispārēji un vispārēji aizliegti, neskatoties uz to labi dokumentētajām katastrofālajām humanitārajām un vides sekām.
"Līgums, kas aizliedz kodolieročus, nostiprinātu globālo normu pret šo ieroču lietošanu un glabāšanu, novēršot galvenās nepilnības esošajā starptautiskajā tiesiskajā režīmā un veicinot jau sen nokavētu rīcību atbruņošanās jomā," sacīja Fīns.
"Šodienas balsojums ļoti skaidri parāda, ka lielākā daļa pasaules valstu uzskata kodolieroču aizliegšanu par nepieciešamu, īstenojamu un steidzamu. Viņi to uzskata par visizdevīgāko iespēju, lai panāktu reālu progresu atbruņošanās jomā," viņa sacīja.
Bioloģiskie ieroči, ķīmiskie ieroči, pretkājnieku mīnas un kasešu munīcija ir skaidri aizliegti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Taču kodolieročiem pašlaik ir tikai daļēji aizliegumi.
Kopš organizācijas dibināšanas 1945. gadā kodolatbruņošanās ir bijusi viena no ANO darba kārtības prioritātēm. Pēdējos gados centieni sasniegt šo mērķi ir apstājušies, kodolieroču valstīm ieguldot lielus līdzekļus savu kodolspēku modernizācijā.
Ir pagājuši divdesmit gadi, kopš pēdējo reizi tika apspriests daudzpusējs kodolatbruņošanās instruments: 1996. gada visaptverošais kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums, kuram vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo dažas valstis iebilst.
Šodienas rezolūcija, kas pazīstama kā L.41, darbojas saskaņā ar galveno ANO ieteikumu darba grupa par kodolatbruņošanos, kas šogad tikās Ženēvā, lai novērtētu dažādu priekšlikumu priekšrocības, lai panāktu no kodolieročiem brīvu pasauli.
Tas arī seko trim nozīmīgām starpvaldību konferencēm, kurās tika izskatīta kodolieroču humanitārā ietekme un kas notika Norvēģijā, Meksikā un Austrijā 2013. un 2014. gadā. Šīs sanāksmes palīdzēja pārstrukturēt debates par kodolieročiem, lai koncentrētos uz kaitējumu, ko šādi ieroči nodara cilvēkiem.
Konferences arī ļāva valstīm, kas nav bruņotas ar kodolieročiem, spēlēt pārliecinošāku lomu atbruņošanās arēnā. Līdz trešajai un pēdējai konferencei, kas notika Vīnē 2014. gada decembrī, vairums valdību bija paudušas vēlmi aizliegt kodolieročus.
Pēc Vīnes konferences ICAN palīdzēja iegūt atbalstu 127 valstu diplomātiskajam solījumam, kas pazīstams kā humāno solījumu, apņemoties valdībām sadarboties centienos "stigmatizēt, aizliegt un likvidēt kodolieročus".
Visā šajā procesā kodolieroču detonāciju, tostarp kodolizmēģinājumu, upuri un izdzīvojušie ir devuši aktīvu ieguldījumu. Setsuko Thurlow, Hirosimas sprādzienā izdzīvojušais un ICAN atbalstītājs, ir bijis galvenais aizlieguma atbalstītājs.
"Šis ir patiesi vēsturisks brīdis visai pasaulei," viņa sacīja pēc šodienas balsojuma. “Tiem no mums, kas pārdzīvoja Hirosimas un Nagasaki atombumbu sprādzienus, tas ir ļoti priecīgs notikums. Mēs tik ilgi esam gaidījuši, kad šī diena pienāks."
"Kodolieroči ir absolūti riebīgi. Visām valstīm nākamgad būtu jāpiedalās sarunās, lai tās pasludinātu ārpus likuma. Es ceru būt tur, lai atgādinātu delegātiem par neizsakāmajām ciešanām, ko rada kodolieroči. Mēs visi esam atbildīgi par to, lai šādas ciešanas nekad vairs neatkārtotos.
Joprojām ir vairāk nekā 15,000 kodolieroči mūsdienu pasaulē, galvenokārt tikai divu valstu — ASV un Krievijas — arsenālos. Septiņām citām valstīm ir kodolieroči: Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai, Izraēlai, Indijai, Pakistānai un Ziemeļkorejai.
Lielākā daļa no deviņām kodolieroču valstīm balsoja pret ANO rezolūciju. Arī daudzi viņu sabiedrotie, tostarp tie Eiropā, kuri NATO vienošanās ietvaros savā teritorijā izvieto kodolieročus, arī neatbalstīja šo rezolūciju.
Taču Āfrikas, Latīņamerikas, Karību jūras reģiona, Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna valstis ar pārliecinošu pārsvaru nobalsoja par rezolūciju, un, visticamāk, tās būs galvenie dalībnieki sarunu konferencē nākamgad Ņujorkā.
Pirmdien 15 Nobela Miera prēmijas laureāti mudināja valstis atbalstīt sarunas un novest tās "savlaicīgi un veiksmīgi noslēgt, lai mēs varētu ātri virzīties uz šo eksistenciālo draudu cilvēcei galīgo novēršanu".
Arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja pārsūdzēts valdībām atbalstīt šo procesu, 12. oktobrī paziņojot, ka starptautiskajai sabiedrībai ir “unikāla iespēja” panākt “vispostošākā jebkad izgudrotā ieroča” aizliegumu.
"Šis līgums nelikvidēs kodolieročus vienas nakts laikā," secināja Fihn. "Taču tas noteiks spēcīgu jaunu starptautisku juridisku standartu, stigmatizējot kodolieročus un piespiežot valstis steidzami rīkoties atbruņošanās jomā."
Jo īpaši līgums radīs lielu spiedienu uz valstīm, kuras pieprasa aizsardzību no sabiedrotā kodolieročiem, lai izbeigtu šo praksi, kas savukārt radīs spiedienu uz kodolieroču valstu atbruņošanās darbībām.
