Lielbritānijas izmeklēšana: Kadafi negrasījās slaktēt civiliedzīvotājus; Rietumu bombardēšana pasliktināja islāmistu ekstrēmismu
Autors: Bens Nortons salons
Jaunais Lielbritānijas parlamenta ziņojums liecina, ka 2011. gada NATO karš Lībijā bija balstīts uz virkni melu.
"Lībija: intervences un sabrukuma pārbaude un Apvienotās Karalistes turpmākās politikas iespējas," an izmeklēšana Pārstāvju palātas divpartiju Ārlietu komiteja stingri nosoda Apvienotās Karalistes lomu karā, kas gāza Lībijas līdera Muamara Kadafi valdību un iedzina Ziemeļāfrikas valsti haosā.
"Mēs neesam redzējuši nekādus pierādījumus tam, ka Apvienotās Karalistes valdība būtu veikusi pienācīgu analīzi par Lībijas sacelšanās būtību," teikts ziņojumā. "Apvienotās Karalistes stratēģija tika balstīta uz kļūdainiem pieņēmumiem un nepilnīgu pierādījumu izpratni."
Ārlietu komiteja secina, ka Lielbritānijas valdībai "neizdevās identificēt, ka draudi civiliedzīvotājiem ir pārspīlēti un ka nemiernieku vidū bija nozīmīgs islāmistu elements".
Lībijas izmeklēšana, kas tika uzsākta 2015. gada jūlijā, ir balstīta uz vairāk nekā gadu ilgušu pētījumu un intervijām ar politiķiem, akadēmiķiem, žurnālistiem un citiem. Ziņojumā, kas tika publicēts 14. septembrī, atklājas:
- Kadāfi neplānoja slepkavot civiliedzīvotājus. Šo mītu pārspīlēja nemiernieki un Rietumu valdības, kas savu iejaukšanos pamatoja ar nelielu izlūkošanas informāciju.
- Islāmistu ekstrēmistu draudi, kuriem bija liela ietekme sacelšanās procesā, tika ignorēti, un NATO bombardēšana šos draudus padarīja vēl sliktākus, dodot ISIS bāzi Ziemeļāfrikā.
- Franciju, kas uzsāka militāro iejaukšanos, motivēja ekonomiskas un politiskas intereses, nevis humanitāras.
- Sacelšanās, kas bija vardarbīga, nevis mierīga, visticamāk, nebūtu bijusi veiksmīga, ja nebūtu ārvalstu militāras iejaukšanās un palīdzības. Ārvalstu mediji, īpaši Kataras Al Jazeera un Saūda Arābijas Al Arabiya, arī izplatīja nepamatotas baumas par Kadafi un Lībijas valdību.
- NATO bombardēšana ienesa Lībiju humānā katastrofā, nogalinot tūkstošiem cilvēku un pārvietojot vēl simtiem tūkstošu cilvēku, pārveidojot Lībiju no Āfrikas valsts ar visaugstāko dzīves līmeni par kara plosītu neveiksmīgu valsti.
Mīts, ka Kadafi nogalinās civiliedzīvotājus, un informācijas trūkums
"Neskatoties uz viņa retoriku, piedāvājums, ka Muammars Kadafi būtu pavēlējis veikt civiliedzīvotāju slaktiņu Bengāzī, netika pamatots ar pieejamiem pierādījumiem," skaidri norāda Ārlietu komiteja.
"Lai gan Muamars Kadafi noteikti draudēja ar vardarbību pret tiem, kas paņēma ieročus pret viņa varu, tas ne vienmēr nozīmēja draudus visiem Bengāzī," teikts ziņojumā. "Īsi sakot, draudu mērogs civiliedzīvotājiem tika parādīts ar nepamatotu noteiktību."
Ziņojuma kopsavilkumā arī norādīts, ka karu "neinformēja precīza izlūkošana". Tajā piebilsts: "ASV izlūkdienesta amatpersonas, kā ziņots, aprakstīja iejaukšanos kā "izlūkošanas ziņā vieglu lēmumu"."
Tas ir pretrunā ar politisko figūru apgalvojumiem NATO bombardēšanas laikā. Pēc vardarbīgi protesti februārī izvirdās Lībijā, un Bengāzi — Lībijas otro lielāko pilsētu — pārņēma nemiernieki, trimdā opozīcijas pārstāvji, piemēram, Solimans Buučuirs, Eiropā bāzētās Lībijas Cilvēktiesību līgas prezidents,apgalvoja, ka, ja Kadāfi atgūs pilsētu, "notiks īsta asinspirts, slaktiņš, kādu mēs redzējām Ruandā."
Lielbritānijas parlamenta ziņojumā gan norādīts, ka Lībijas valdība 2011.gada februāra sākumā, pirms NATO uzsāka gaisa triecienu kampaņu, bija atņēmusi pilsētas no nemierniekiem, un Kadāfi spēki nebija uzbrukuši civiliedzīvotājiem.
Ziņojumā norādīts, ka 17. gada 2011. martā — divas dienas pirms NATO bombardēšanas sākuma — Kadafi nemierniekiem Bengāzī sacīja: “Izmetiet savus ieročus, tieši tāpat kā to darīja jūsu brāļi Adždabijā un citās vietās. Viņi nolika rokas un ir drošībā. Mēs tos nekad nevaicājām."
Ārlietu komiteja piebilst, ka, kad Lībijas valdības spēki februārī atņēma Adždabijas pilsētu, tie neuzbruka civiliedzīvotājiem. Kadāfi "arī mēģināja nomierināt protestētājus Bengāzī ar attīstības palīdzības piedāvājumu, pirms beidzot izvietoja karaspēku", piebilsts ziņojumā.
Citā piemērā ziņojumā norādīts, ka pēc kaujām februārī un martā pilsētā Misrata — Lībijas trešajā lielākajā pilsētā, kuru arī bija sagrābuši nemiernieki — tikai aptuveni 1% no Lībijas valdības nogalinātajiem cilvēkiem bija sievietes vai bērni.
"Atšķirība starp vīriešu un sieviešu upuriem liecināja, ka Kadafi režīma spēki pilsoņu karā bija vērsti pret kaujiniekiem vīriešiem un neuzbruka civiliedzīvotājiem," norāda komiteja.
Augstākās Lielbritānijas amatpersonas parlamenta izmeklēšanā atzina, ka nav ņēmušas vērā Kadafi faktiskās darbības un tā vietā aicinājušas uz militāru iejaukšanos Lībijā, pamatojoties uz viņa retoriku.
Februārī Kadāfi sniedza apsildāmu runa draudot nemierniekiem, kas bija ieņēmuši pilsētas. Viņš sacīja, ka "tie ir daži mazi" un "nedaudz teroristu" un nosauca viņus par "žurkām", kas "pārvērš Lībiju par Zavahiri un bin Ladena emirātiem", atsaucoties uz al-Qaeda līderiem.
Savas runas beigās Kadafi apsolīja "attīrīt Lībiju collu pēc collas, māju pēc mājas, mājas pie mājas, aleju pēc alejas" no šiem nemierniekiem. Tomēr daudzi Rietumu plašsaziņas līdzekļi netieši norādīja vai ziņoja, ka viņa piezīme bija domāta kā drauds visiem protestētājiem. Izraēlas žurnālists popularizēts šo līniju, pārvēršot to dziesmā “Zenga, Zenga” (arābu valodā “aleja”). YouTube videoklips ar remiksēto runu tika izplatīts visā pasaulē.
Ārlietu komiteja savā ziņojumā norāda, ka tajā brīdī Lielbritānijas amatpersonām "trūka uzticamu izlūkdatu". Viljams Heigs, kurš Lībijas kara laikā ieņēma Lielbritānijas ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretāra amatu, komitejai apgalvoja, ka Kadafi bija apsolījis “iet no mājas uz māju, no istabas uz istabu, atriebjoties Bengāzi iedzīvotājiem, ” nepareizi citējot Kadafi runu. Viņš piebilda: "Daudzi cilvēki mirs."
"Ņemot vērā uzticamu izlūkdatu trūkumu, gan lords Heigs, gan doktors Fokss uzsvēra Muamara Kadafi retorikas ietekmi uz viņu lēmumu pieņemšanu," teikts ziņojumā, atsaucoties arī uz toreizējo aizsardzības valsts sekretāru Liamu Foksu.
Džordžs Džofē, Londonas Karaļa koledžas universitātes zinātnieks un eksperts Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas jautājumos, Ārlietu komitejai tās izmeklēšanai sacīja, ka, lai gan Kadafi dažreiz izmantoja biedējošu retoriku, kas "bija diezgan asinis stindzinoša", pagātnes piemēri liecina, ka ilggadējais Lībijas līderis bija “ļoti uzmanīgs”, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem.
Vienā gadījumā Džofē atzīmēja: "Tā vietā, lai mēģinātu novērst draudus režīmam austrumos, Kirenaikā, Kadafi pavadīja sešus mēnešus, mēģinot nomierināt tur esošās ciltis."
Kadāfi "būtu bijis ļoti uzmanīgs faktiskajā atbildē", ziņojumā sacīja Džofē. "Bailes no civiliedzīvotāju slaktiņiem bija ļoti pārvērtētas."
Elisona Pargetere, Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta vecākā pētniece un Lībijas speciāliste, kura arī tika intervēta izmeklēšanai, piekrita Džofijam. Viņa sacīja komitejai, ka nav "reālu pierādījumu tajā laikā, ka Kadafi gatavojās sākt slaktiņu pret saviem civiliedzīvotājiem".
"Emigrés, kas iebilst pret Muamaru Kadafi, izmantoja nemierus Lībijā, pārspīlējot draudus civiliedzīvotājiem un mudinot Rietumu lielvaras iejaukties," teikts ziņojumā, rezumējot Joffé analīzi.
Pargeters piebilda, ka lībieši, kuri iebilda pret valdību, pārspīlēja Kadafi lietoto “algotņu” vārdu, ko viņi bieži izmantoja kā sinonīmu Subsahāras izcelsmes lībiešiem. Pargeters sacīja, ka lībieši viņai teikuši: “Afrikāņi nāk. Viņi mūs nogalinās. Kadafi sūta afrikāņus ielās. Viņi nogalina mūsu ģimenes.
"Es domāju, ka tas bija ļoti pastiprināts," sacīja Pargeters. Šis paplašinātais mīts izraisīja ārkārtēju vardarbību. Melnos lībiešus vardarbīgi apspieda Lībijas nemiernieki. Associated Press ziņots 2011. gada septembrī "nemiernieku spēki un bruņoti civiliedzīvotāji pulcē tūkstošiem melnādaino lībiešu un migrantu no Subsahāras Āfrikas." Tajā tika atzīmēts: "Gandrīz visi aizturētie saka, ka viņi ir nevainīgi viesstrādnieki."
(Noziegumi, ko nemiernieki pastrādāja pret melnādainajiem lībiešiem, kļūs vēl ļaunāki. 2012. gadā tika ziņots, ka melnādainie lībieši ielikt būros nemiernieki un spiesti ēst karogus. Kā jau Salonam ir ziņots iepriekš, arī Human Rights Watchbrīdināja 2013. gadā par "nopietniem un pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Tavergas pilsētas iedzīvotājiem, par kuriem plaši tiek uzskatīts, ka viņi ir atbalstījuši Muamaru Kadafi". Tawergha iedzīvotāji galvenokārt bija melno vergu pēcteči un bija ļoti nabadzīgi. Human Rights Watch ziņoja, ka Lībijas nemiernieki veica "aptuveni 40,000 XNUMX cilvēku piespiedu pārvietošanu, patvaļīgas aizturēšanas, spīdzināšanas un slepkavības ir plaši izplatītas, sistemātiskas un pietiekami organizētas, lai tās varētu uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci".
2011. gada jūlijā Valsts departamenta pārstāvis Marks Toners apstiprināts ka Kadāfi ir "kāds, kurš ir pakļauts pārspīlētai retorikai", taču februārī Rietumu valdības šo runu iznīcināja.
Ārlietu komiteja savā ziņojumā atzīmē, ka, neskatoties uz izlūkdatu trūkumu, “Apvienotās Karalistes valdība koncentrējās tikai uz militāru iejaukšanos” kā risinājumu Lībijā, ignorējot pieejamos politiskās iesaistīšanās un diplomātijas veidus.
Tas atbilst ziņošanas laikraksts The Washington Times, kurā atklājās, ka Kadafi dēls Saifs cerēja vienoties par pamieru ar ASV valdību. Saifs Kadafi klusi atklāja saziņu ar Apvienoto štābu priekšniekiem, bet toreizējā valsts sekretāre Hilarija Klintone iejaucās un lūdza Pentagonu pārtraukt sarunas ar Lībijas valdību. "Sekretāre Klintone nemaz nevēlas risināt sarunas," Saifam sacīja ASV izlūkdienesta amatpersona.
Martā sekretārei Klintonei bija aicināja Muammars Kadafi ir "radījums", "kuram nav sirdsapziņas un kurš savā ceļā apdraudēs jebkuru". Klintone, kura spēlēja a vadošā loma NATO bombardēšanas virzīšanā Lībijas pārstāvis apgalvoja, ka Kadafi darītu "briesmīgas lietas", ja viņš netiktu apturēts.
No 2011. gada marta līdz oktobrim NATO veica bombardēšanas kampaņu pret Lībijas valdības spēkiem. Tā apgalvoja, ka tā veic humāno misiju, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. Oktobrī Kadāfi tika nežēlīgi nogalināts — nemiernieki viņu sodomizēja ar bajoni. (Uzklausot ziņas par viņa nāvi, sekretārs Klintons televīzijas tiešraidē paziņoja: "Mēs atnācām, mēs redzējām, viņš nomira!")
Ārlietu komisijas ziņojumā tomēr norādīts, ka, lai gan NATO intervence tika pārdota kā humānā misija, tās šķietamais mērķis tika sasniegts vienas dienas laikā.
20. gada 2011. martā Kadāfi spēki atkāpās aptuveni 40 jūdzes ārpus Bengāzī pēc franču lidmašīnu uzbrukuma. "Ja galvenais koalīcijas iejaukšanās mērķis bija steidzama nepieciešamība aizsargāt civiliedzīvotājus Bengāzī, tad šis mērķis tika sasniegts mazāk nekā 24 stundu laikā," teikts ziņojumā. Tomēr militārā iejaukšanās turpinājās vēl vairākus mēnešus.
Ziņojumā paskaidrots, ka "ierobežotā iejaukšanās civiliedzīvotāju aizsardzībai bija novirzījusies oportūnistiskā režīma maiņas politikā". Tomēr šo viedokli ir apstrīdējis Ārējo attiecību padomes vecākais līdzstrādnieks Micah Zenko. Zenko izmantoja paša NATO materiālus Rādīt ka "Lībijas iejaukšanās bija saistīta ar režīma maiņu jau no paša sākuma."
Savā izmeklēšanā Ārlietu komiteja citē Amnesty International 2011. gada jūnijā ziņot, kurā tika atzīmēts, ka "daudz Rietumu plašsaziņas līdzekļu atspoguļojuma jau no paša sākuma ir pauduši ļoti vienpusīgu skatījumu uz notikumu loģiku, attēlojot protesta kustību kā pilnīgi miermīlīgu un atkārtoti liekot domāt, ka režīma drošības spēki bez vainas nogalina neapbruņotus demonstrantus, kuri nesniedza nekādu drošību. izaicinājums.”
Raksts sākotnēji tika atrasts vietnē Salon: http://www.salon.com/2016/09/16/uk-parliament-report-details-how-natos-2011-war-in-libya-was-based-on-lies/ #
