By Aizjūras bāzes reorganizācija un slēgšanas koalīcijaMaijs 24, 2022
Transpartizānu vēstule, kurā iebilst pret jaunām ASV militārajām bāzēm Eiropā un piedāvā alternatīvas Ukrainas, ASV un Eiropas drošības atbalstam
Cienījamais prezident Džozefs Baidens, aizsardzības sekretārs Loids J. Ostins III, Apvienotais štāba priekšnieku priekšsēdētājs ģenerālis Marks A. Milleijs, valsts sekretārs Antonijs Blinkens, nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, Kongresa locekļi!
Apakšā parakstījušies pārstāv plašu militāro analītiķu, veterānu, zinātnieku, advokātu un organizāciju grupu no visa politiskā spektra, kas iebilst pret jaunu ASV militāro bāzu izveidi Eiropā kā izšķērdīgu un kaitīgu nacionālajai drošībai, un piedāvā alternatīvus veidus, kā reaģēt uz karš Ukrainā.
Mēs atrodam tālāk norādīto un paplašinām katru punktu:
1) Nekādi Krievijas militārie draudi neattaisno jaunu ASV militāro bāzu izveidi.
2) Jaunas ASV bāzes izšķērdētu miljardus nodokļu maksātāju līdzekļu un novērstu uzmanību no centieniem uz
aizsargāt Amerikas Savienoto Valstu drošību.
3) Jaunas ASV bāzes vēl vairāk saasinātu militāro spriedzi ar Krieviju, palielinot
potenciāla kodolkara risks.
4) ASV var un vajadzētu slēgt nevajadzīgas bāzes Eiropā kā spēka zīmi
padziļināt gudrākas, rentablas alternatīvas ar sabiedrotajiem.
5) Priekšlikumi par ASV militāro nostāju Eiropā var veicināt sarunas par kara izbeigšanu
Ukrainā pēc iespējas ātrāk.
- Nekādi Krievijas militārie draudi neattaisno jaunas ASV bāzes
Putina karš Ukrainā ir pierādījis Krievijas armijas vājumu, sniedzot bagātīgus pierādījumus tam, ka tas nav konvencionāls drauds ASV un NATO sabiedrotajiem.
Lai gan dažu Eiropas iedzīvotāju bažas par Krieviju ir saprotamas, Krievijas militārpersonas neapdraud Eiropu ārpus Ukrainas, Moldovas un Kaukāza.
Aptuveni 300 esošās ASV bāzes vietas Eiropā[1] un papildu NATO bāzes un spēki, kā arī NATO 5. pants (prasa dalībvalstīm aizstāvēt jebkuru uzbrukuma dalībvalsti) nodrošina vairāk nekā pietiekamu atturēšanu no jebkura Krievijas uzbrukuma NATO. Jaunas bāzes vienkārši nav vajadzīgas.
NATO sabiedrotajiem vien ir militārās bāzes un spēki, kas ir vairāk nekā spējīgi aizsargāt Eiropu no jebkura Krievijas militārā uzbrukuma. Ja Ukrainas armija spēj noturēt aptuveni 75% Krievijas kaujas spēku,[2] NATO sabiedrotajiem nav vajadzīgas papildu ASV bāzes un spēki.
Nevajadzīgi palielinot ASV militāro bāzu un karaspēka skaitu Eiropā, tiktu novērsta ASV armijas uzmanība no ASV aizsardzības.
- Jaunas bāzes izšķērdētu miljardus nodokļu maksātāju dolāru
ASV bāzu un spēku izveide Eiropā izšķērdētu miljardus dolāru, kas būtu labāk iztērēti ASV infrastruktūras sabrukšanai un citām neatliekamām iekšzemes vajadzībām. ASV nodokļu maksātāji jau tērē pārāk daudz, lai uzturētu bāzes un spēkus Eiropā: aptuveni 30 miljardus USD gadā.[3]
Pat ja sabiedrotie maksās par dažām jaunām bāzēm, ASV nodokļu maksātāji transporta izmaksu, palielināto algu un citu izdevumu dēļ tērēs ievērojami vairāk naudas, lai Eiropā uzturētu lielāku ASV spēku skaitu. Nākotnes izmaksas varētu pieaugt, jo uzņēmējvalstis laika gaitā bieži atsauc finansiālo atbalstu ASV bāzēm.
Jaunu Eiropas bāzu celtniecība, visticamāk, palielinātu uzpūsto Pentagona budžetu, ja mums tas būtu jāsamazina pēc Afganistānas kara beigām. ASV tērē vairāk nekā 12 reizes vairāk nekā Krievija saviem militārajiem līdzekļiem. ASV sabiedrotie NATO jau tagad ievērojami pārtērē Krieviju, un Vācija un citas plāno ievērojami palielināt savus militāros izdevumus.[4]
- Jaunas bāzes saasinātu ASV un Krievijas spriedzi, riskējot ar (kodol)karu
Jaunu ASV (vai NATO) bāzu celtniecība Eiropā vēl vairāk saasinātu pieaugošo militāro spriedzi ar Krieviju, palielinot potenciāla kodolkara risku ar Krieviju.
Jaunu ASV militāro bāzu izveide Austrumeiropā, arvien tuvāk Krievijas robežām, kas ir daļa no NATO paplašināšanās pēdējo divu desmitgažu laikā, ir nevajadzīgi apdraudējusi Krieviju un mudinājusi Putinu reaģēt militāri. Kā ASV vadītāji un sabiedrība būtu reaģējusi, ja Krievija nesen būtu uzbūvējusi bāzes Kubā, Venecuēlā un Centrālamerikā?
- Bāžu slēgšana kā spēka zīme un alternatīvi drošības pasākumi
ASV militārpersonām Eiropā jau ir pārāk daudz militāro bāzu — aptuveni 300 vietu — un pārāk daudz spēku. Kopš aukstā kara beigām ASV bāzes Eiropā nav aizsargājušas Eiropu. Tie ir kalpojuši par starta platformām katastrofālajiem kariem Tuvajos Austrumos.
ASV var un tai vajadzētu droši slēgt bāzes un izvest spēkus Eiropā, lai apliecinātu spēku un pārliecību par ASV militāro un NATO sabiedroto spēku un atspoguļotu reālos draudus, ar kuriem saskaras Eiropa.
Karš Ukrainā ir parādījis to, ko jau zināja militārie eksperti: ātrās reaģēšanas spēki var pietiekami ātri izvietoties Eiropā, lai, pateicoties gaisa un roņu transportēšanas tehnoloģijai, atrastos ASV kontinentālajā daļā. Daudzi karavīri, kas reaģēja uz karu Ukrainā, nāca no ASV, nevis no bāzēm Eiropā, radot jautājumus par bāzu un karaspēka nepieciešamību Eiropā.
Karš Ukrainā ir parādījis, ka piekļuves līgumi uzņēmējas valsts bāzēs, ieroču transportēšana un plašākas loģistikas sistēmas, apmācības pasākumi un iepriekšēja pozīcija ir labāki un izmaksu ziņā efektīvāki veidi, kā palīdzēt NATO sabiedrotajiem aizsargāt Eiropas drošību.
- Priekšlikumi sarunu virzīšanai, lai izbeigtu karu Ukrainā
ASV valdība sarunās var spēlēt produktīvu lomu, solot nebūvēt jaunas bāzes Eiropā.
ASV valdība var apsolīt — publiski vai slepeni, kā Kubas raķešu krīzē — samazināt savus spēkus, atsaukt uzbrukuma ieroču sistēmas un slēgt nevajadzīgās bāzes Eiropā.
ASV un NATO var apsolīt neuzņemt Ukrainu vai nevienu jaunu NATO dalībvalsti, ja vien par dalībvalsti nekļūs arī Krievija.
ASV un NATO var mudināt atgriezties pie līgumiem Eiropā, kas regulē konvencionālo un kodolspēku izvietošanu, tostarp regulāras pārbaudes un uzraudzību bāzēs.
ASV, Eiropas un globālās drošības interesēs mēs aicinām neveidot Eiropā papildu ASV militārās bāzes un atbalstīt diplomātiskās sarunas, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu Ukrainā.
Ar cieņu
Privātpersonas (saistības tikai identifikācijas nolūkos)
Terēza (Isa) Arriola, Konkordijas universitātes docente
Viljams Dž. Astors, pulkvežleitnants, USAF (ret.)
Klēra Bairda, valdes locekle, par sejas veterāniem pret karu
Eimija F. Belasko, pensionēta, aizsardzības budžeta eksperte
Mēdeja Bendžamina, Codepink for Peace līdzdirektore
Maikls Breness, Jēlas universitātes vēstures lektors
Noams Čomskis, institūta profesors (emeritētais), MIT; Arizonas Universitātes laureāts profesors
Kentija Enlo (Cynthia Enloe), Klarkas universitātes pētniecības profesore
Monaka Floresa, Prutehi Litekjans
Džozefs Gersons, miera, atbruņošanās un kopējās drošības kampaņas prezidents
Eugene Gholz, Notre Dame Universitātes asociētais profesors
Lauren Hirshberg, Regisa koledžas asociētais profesors
Katrīna Lūca, Brauna universitātes profesore
Pēteris Kuzņiks, vēstures profesors un Amerikas Universitātes Kodolpētniecības institūta direktors
Miriam Pemberton, Politisko pētījumu institūta līdzstrādnieks
Deivids Svonsons, autors, World BEYOND War
Deivids Vīns, Amerikas Universitātes profesors
Alans Vogels, Foreign Policy Alliance, Inc. direktoru padome
Lorenss Vilkersons, ASV armijas pulkvedis (ret.); Eizenhauera mediju tīkla vecākais līdzstrādnieks;
Kvinsija Atbildīgās valsts amatniecības institūta līdzstrādnieks
Ann Wright, pulkvedis, ASV armija (ret.); Konsultatīvās padomes loceklis, Veterans for Peace
Kathy Yuknavage, kasiere, mūsu kopīgā bagātība 670
Organizācijas
Par sejas veterāniem pret karu
Kampaņa par mieru, atbruņošanos un kopēju drošību
CODEPINK
Havaju miers un taisnīgums
Nacionālo prioritāšu projekts Politikas pētījumu institūtā
Amerikas progresīvie demokrāti
Publisks pilsonis
RootsAction.org
Veterāni mieram 113. nodaļa — Havaju salas
Kara novēršanas iniciatīva
World BEYOND War
[1] Pentagona jaunākajā “Bāzes struktūras ziņojumā” par 2020. gadu ir norādītas 274 bāzes vietas. Pentagona ziņojums ir bēdīgi neprecīzs. Papildu 22 vietas ir norādītas Deivida Vīna, Pattersona Depena un Leas Bolgeres grāmatā “Drawdown: Improving US and Global Security Through Military Base Closures Abroad”. Quincy Īss apraksts Nr. 16, Quincy institūts par atbildīgu amatniecību un World BEYOND War, Septembris 20, 2021.
[2] https://www.defense.gov/News/Transcripts/Transcript/Article/2969068/senior-defense-official-holds-a-background-briefing-march-16-2022/.
[3] Ziņojumā “Drawdown” (5. lpp.) tiek lēsts, ka globālās izmaksas bāzēm vien ir USD 55 miljardi gadā. Tā kā 39% no aptuveni 750 ASV bāzēm ārvalstīs atrodas Eiropā, kontinenta izmaksas ir aptuveni 21.34 miljardi ASV dolāru gadā. Izmaksas par 100,000 11.5 ASV karavīru, kas pašlaik atrodas Eiropā, ir aptuveni 115,000 miljardi ASV dolāru, izmantojot piesardzīgu aplēsi XNUMX XNUMX ASV dolāru par karavīru.
[4] Diego Lopes da Silva, et al., “Tends in World Military Expenditure, 2021”, SIPRI faktu lapa, SIPRI, 2022. gada aprīlis, 2. lpp. XNUMX.
