Autors Jurijs Šeliaženko, World BEYOND War, Oktobris 3, 2021
Ievērojamais Londonas starptautiskais žurnāls “The Economist” publicēja rakstu ar nosaukumu “Call me Maybe” (savā vietnē “Militārais projekts atgriežas”).
Raksts ir propaganda par iesaukšanas “priekšrocībām”, pamatojoties uz Izraēlas un Ziemeļeiropas valstu piemēru, lai gan ir minēti daži iesaukšanas trūkumi, piemēram, pieaugošais noziedzības līmenis. Raksts ir anonīms (iespējams, redakcionāls, bet kāpēc ne pirmajā lapā?) Un rakstīts Izraēlā, ar ģeogrāfisko atzīmi “Telaviva”. Tās vēstījumi ir pretrunīgi un pretrunīgi, piemēram, iesaukšana Krievijā ir elle, bet iesaukšana Rietumos ir debesis.
Rakstā anonīms (-i) autors (-i) lielās ar Izraēlas jauniešu gatavību kalpot vissliktākajā vervēšanas-propagandas veidā, taču ignorē faktu, ka sešdesmit pusaudži no Izraēlas publicēja atklātu vēstuli, kurā paziņoja par atteikšanos dienēt armijā protestējot pret Palestīnas okupācijas politiku (“Shministim vēstule”). Autors (-i) trollis War Resisters 'International (WRI) a-la jums vajadzētu pārtraukt protestēt pret iesaukšanu, jo iesaukšanas nav gandrīz nekur, un tad paradoksālā kārtā sākt reklamēt pakāpenisku iesaukšanas atgriešanos visā pasaulē. WRI pieminēšana var būt atriebības veids par viņu solidaritātes kampaņu ar Izraēlas iebildumiem.
Rakstā tiek ignorētas cilvēktiesību dimensijas, tiesības uz apzinīgu iebildumu pret militāro dienestu un demokrātiskā personīgās sirdsapziņas tradīcija, kas pasargā no masveida kara trakuma, un tiek uzsvērta ekonomiku un sabiedrību militarizēšanas tendence (pat Amerikas Savienotajās Valstīs sieviešu militārā reģistrācija ir ieviests ar Valsts aizsardzības atļaujas likumu 2022. finanšu gadam).
Arguments par iesaukšanu kā piesardzību pret karu ir smieklīgs; iesaukšanas institūcija demokrātisko brīvā tirgus ekonomiku pārvērš par autoritāru verdzību balstītu ekonomiku (ikvienu var iesaukt par vergu, ja viņš brīvprātīgi atsakās kalpot kara mašīnai). Mums nav vajadzīgs vairāk iesaukšanas, mums vajag trīs vienkāršas lietas: ekonomikas demilitarizācija, nevardarbīgu konfliktu risināšana un miera kultūras stiprināšana sabiedrībās.
Vēl viena ideja, kas pārsniedz saprāta robežas, ir galēji labējā ekstrēmisma jauniešu “potēšana”, pusaudžus iemetot neofašistu virsnieku nagos. Abas idejas ir tik trakas, ka raksts “sabalansēja” (esmu pārliecināts, pēc redaktora ieteikuma pret autora gribu) acīmredzamas muļķības ar dažiem vienkāršiem faktiem, kuriem vajadzētu būt pirmajiem, nevis “nopietni apsvērt” šādas muļķības. Un “vidusskolas necieņas” fragments riebjas neprātīgi.
Tikmēr an raksts žurnālā Roar parāda saikni starp Izraēlas un ES militarizāciju.
Izraēlas arhaiskā politika un militarizētā ekonomika nekādā veidā nav paraugs pasaulei, kā iesaka The Economist, ja mūsu mērķis ir ilgtspējīga attīstība, nevis visu karš pret visiem. Izraēlai būtu jārespektē cilvēktiesības atteikties nogalināt, un valstīm, kas uzskata iesaukšanu par brīnumlīdzekli pret ekonomisko krīzi, būtu jāpārskata; šīs tabletes ir indīgas. Mūsu antimilitaristisko organizāciju misija ir likvidēt amorālo kara institūciju, un tā netiks pamesta.
Novēlu jums mieru un laimi.
