Ar Andrew Moss
Džordžs Orvels (1946) savā klasiskajā esejā „Politika un angļu valoda” nolēma, ka viņš ļaunprātīgi izmanto valodu, paziņojot, ka „tā [valoda] kļūst neglīta un neprecīza, jo mūsu domas ir muļķīgas, bet mūsu valodas slovenitāte padara to vieglāku lai mums būtu dumjš domas. ”Orvels paturēja visstraujāko kritiku par bojātu politisko valodu, ko viņš dēvēja par“ neaizskaramu aizstāvību ”, un turpmākajos gados citi rakstnieki pārņēma līdzīgus politiskās diskursa kritikas, pielāgojot savu fokusu saskaņā ar laika apstākļiem.
Viena īpaša kritika ir vērsta uz kodolieroču valodu, un es uzskatu, ka šai valodai mūsdienās ir jābūt īpašām bažām. Kritiķi to sauc par „Nukespeak”, tas ir ļoti militarizēts diskurss, kas aizēno mūsu politikas un darbību morālās sekas. Tā ir valoda, ko lieto militārpersonas, politiskie līderi un politikas eksperti, kā arī žurnālisti un pilsoņi. Valoda ieiet mūsu publiskajās diskusijās, piemēram, invazīvās sugās, kas rada ēnas par to, kā mēs domājam par mūsu kolektīvo klātbūtni un nākotni.
Piemēram, nesenajā New York Times rakstā “Mazākas bumbas, kas pievieno kodoldrošību„Divi Times žurnālisti William J. Broad un David E. Sanger apraksta notiekošās debates Obamas administrācijā par tā saukto mūsdienu kodolieroča modernizāciju, transformāciju, kas radītu atomu bumbas ar lielāku precizitāti un spēju to operatoriem palielināt vai samazināt sprādzienbīstamību jebkurai atsevišķai bumbai. Aizstāvji apgalvo, ka ieroču modernizācija samazinās to izmantošanas varbūtību, palielinot to atturību pret potenciālajiem agresoriem, bet kritiķi apgalvo, ka bumbu modernizēšana padarīs viņu izmantošanu vēl kārdinošāku militārajiem komandieriem. Kritiķi min arī modernizācijas programmas izmaksas - līdz $ 1 triljoniem, ja tiek ņemti vērā visi saistītie elementi.
Visā rakstā „Broad” un „Sanger” šos jautājumus sakārto Nukespeak valodā. Nākamajā teikumā, piemēram, tie ietver divus eifēmus: „Un tā ienesīgums, bumbu sprādzienbīstamais spēks, var tikt izsaukts uz augšu vai uz leju atkarībā no mērķa, lai līdz minimumam samazinātu blakusparādības. , “Dzēš cilvēka klātbūtni - balsi, seju - no nāves vienādojuma. Lai gan autori definē jēdzienu „raža” kā “sprādzienbīstamu spēku”, vārda klātbūtne tekstā joprojām neapmierina ar savu kontrastu starp labdabīgām nozīmēm, ti, ražu vai monetāro peļņu, un nāvējošas pļaušanas dēmonisko izjūtu. Un frāze „nodrošinājums ar kaitējumu” jau sen ir atzīta par tās milzīgo izturību, tās neizpaušanu, ko nevar izskaidrot.
Šis teikums satur arī citu Nukespeak iezīmi: amorālu aizraušanos ar nāvējošu sīkrīku. Personai ir viena lieta, lai izsauktu viņas mājas termostatu; tas ir vēl viens, lai “izsauktu” nāves slodzi. Kad es mācīju bakalaura kursu par kara un miera literatūru, mani studenti un es mācījos vienā no mūsu vienībām Hirosimas un Nagasaki literatūru. Mēs lasījām prezidenta Trūmena paziņojumu par pirmās atombumbas nomākšanu, izpētot, kā Trumans pārrunāja jaunā ieroča ģenēzi un zinātnisko sadarbību, kas padarīja to par „lielāko organizētās zinātnes sasniegumu vēsturē.” Tajā pašā laikā mēs lasīt japāņu rakstnieku stāstus, kuri spēja izdzīvot inferno un joprojām turpināt rakstīt. Vienam šādam rakstniekam Yoko Ota ir stāstītājs par savu īso stāstu “Fireflies”, atgriežoties Hirosimā septiņus gadus pēc bumbu un sastopoties ar vairākiem pārdzīvojušajiem, tostarp jaunu meiteni, Mitsuko, kas bija briesmīgi atdalīta ar atomu sprādziens. Neskatoties uz disfigurāciju, kas padara viņas klātbūtni publiski emocionāli sāpīgā, Mitsuko demonstrē ārkārtēju izturību un „vēlmi augt ātrāk un palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir grūti.”
Psihiatrs un autors Robert Jay Lifton ir uzrakstījis, ka pat kodolkrāsas ietvaros mēs varam atrast izpirkšanas iespējas tradicionālajā “gudrības gudrībā: dzejnieks, gleznotājs vai zemnieku revolucionārs, kurš, kad pašreizējais pasaules skats neizdevās, pagriezās viņa iztēles kaleidoskops, kamēr pazīstamās lietas bija pilnīgi atšķirīgs. ”Lifton uzrakstīja šos vārdus 1984, un kopš tā laika nepieciešamība pēc sadarbības planētas mērogā ir kļuvusi arvien aktuālāka. Šodien, tāpat kā iepriekš, mākslinieks un redzētājs var atpazīt cilvēka klātbūtni, kas slēpjas aiz Nukespeak gulētie fasādes. Tas ir mākslinieks un skatītājs, kurš var atrast vārdus, lai pateiktu: ir tā, ka tā saucamā racionalitāte ir trakums - un ka patiešām mums ir spēja atrast citu ceļu.
Andrew Moss, ko sindicēja PeaceVoice, ir Emeritus profesors Kalifornijas Valsts Politehniskajā universitātē Pomonā, kur viņš mācīja kursu „Karš un miers literatūrā” 10 gadiem.
