Alternatīva būtu NATO izformēšana
No 4. līdz 5. septembrim parasti mierīgajā mazajā Velsas pilsētā Ņūportā notika pēdējais NATO samits vairāk nekā divus gadus pēc pēdējā samita Čikāgā 2012. gada maijā.
Atkal mēs redzējām tos pašus attēlus: plašas teritorijas slēgtas, satiksmes un lidojumu aizlieguma zonas, kā arī skolas un veikali ir spiesti slēgt. Droši aizsargāti savā 5 zvaigžņu Celtic Manor Hotel kūrortā, “vecie un jaunie karotāji” rīkoja savas tikšanās apkārtnē, kas bija tālu no reģiona iedzīvotāju dzīves un darba realitātes – un arī tālu no jebkādiem protestiem. Patiesībā realitāti labāk raksturoja kā “ārkārtas stāvokli”, un drošības pasākumi izmaksāja aptuveni 70 miljonus eiro.
Neskatoties uz pazīstamajām ainām, patiesībā bija arī jauni aspekti, kas jāapsveic. Vietējie iedzīvotāji acīmredzami simpatizēja protestu cēloni. Īpašu atbalstu izpelnījās viens no galvenajiem saukļiem – “Labklājība kara vietā”, jo tas spēcīgi sasaucas ar daudzu cilvēku vēlmēm reģionā, kuram raksturīgs bezdarbs un nākotnes perspektīvu trūkums.
Vēl viens neparasts un ievērojams aspekts bija policijas apņēmīgā, uz sadarbību vērstā un neagresīvā uzvedība. Bez spriedzes pazīmēm un patiesībā ar draudzīgu pieeju viņi pavadīja protestu līdz pat konferences viesnīcai un palīdzēja demonstrantu delegācijai nodot “NATO birokrātiem” lielu protesta notu paketi. .
NATO samita darba kārtība
Saskaņā ar aizejošā NATO ģenerālsekretāra Rasmusena uzaicinājuma vēstuli diskusijās prioritāri bija šādi jautājumi:
- situācija Afganistānā pēc ISAF mandāta beigām un NATO pastāvīgais atbalsts notikumu attīstībai valstī
- NATO nākotnes loma un misija
- Ukrainas krīze un attiecības ar Krieviju
- pašreizējā situācija Irākā.
Krīze Ukrainā un ap to, ko labāk varētu raksturot kā jauna sadursmes kursa ar Krieviju detaļu pabeigšanu, bija kļuvusi par nepārprotamu kontaktpunktu, gatavojoties samitam, jo NATO uzskata to par iespēju attaisnot savu. turpināt pastāvēt un atsākt "vadošo lomu". Debates par stratēģijām un attiecībām ar Krieviju, ieskaitot visu “gudrās aizsardzības” jautājumu, tādējādi vainagojās ar debatēm par Ukrainas krīzes sekām.
Austrumeiropa, Ukraina un Krievija
Samita laikā tika apstiprināts rīcības plāns drošības palielināšanai saistībā ar krīzi Ukrainā. Tiks izveidoti Austrumeiropas “ļoti augstas gatavības spēki” jeb “šķēpa uzgalis” aptuveni 3-5,000 karavīru apmērā, kas būs izvietojami dažu dienu laikā. Ja Lielbritānija un Polija padosies, spēku štābs atradīsies Ščecinā, Polijā. Kā izteicās aizejošais NATO ģenerālsekretārs Rasmusens: “Un tas sūta skaidru vēstījumu jebkuram potenciālajam agresoram: ja jūs pat domājat uzbrukt vienam sabiedrotajam, jūs saskarsities ar visu aliansi."
Spēkiem būs vairākas bāzes, tostarp vairākas Baltijas valstīs, ar pastāvīgām 300-600 karavīru vienībām. Tas noteikti ir 1997. gadā NATO un Krievijas parakstītā Pamatakta par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību pārkāpums.
Pēc Rasmusena teiktā, Ukrainas krīze ir “izšķirīgs punkts” NATO vēsturē, kurai nu jau ir 65 gadi. "Atceroties Pirmā pasaules kara postījumus, mūsu miers un drošība atkal tiek pārbaudīti, tagad ar Krievijas agresiju pret Ukrainu."... "Un noziedzīgā reisa MH17 notriekšana ir skaidri parādījusi, ka konfliktam vienā Eiropas daļā var būt traģiskas sekas visā pasaulē."
Dažas NATO valstis, īpaši jaunās dalībvalstis no Austrumeiropas, lūdza atcelt 1997. gada NATO un Krievijas dibināšanas līgumu, pamatojoties uz to, ka Krievija to ir pārkāpusi. Citi deputāti to noraidīja.
Apvienotā Karaliste un ASV vēlas izvietot simtiem karavīru Austrumeiropā. Vēl pirms samita briti Reizes ziņoja, ka nākamajā gadā karaspēks un bruņudivīzijas tiks “bieži” nosūtītas mācībās uz Poliju un Baltijas valstīm. Laikraksts to uzskatīja par NATO apņēmības zīmi “nebiedēt” ar Krimas aneksiju un Krievijas destabilizāciju. Ukraina. Izlemtais rīcības plāns paredz plašākas kaujas spēku mācības dažādās valstīs un jaunu pastāvīgu militāro bāzu izveidi Austrumeiropā. Šie manevri sagatavos alianses “šķēpu” (Rasmusenu) tās jaunajiem uzdevumiem. Nākamais "ātrais tridents" ir plānots Septembris 15-26, 2014, Ukrainas rietumu daļā. Piedalīsies NATO valstis, Ukraina, Moldāvija un Gruzija. Rīcības plānam nepieciešamās bāzes, iespējams, būs trīs Baltijas valstīs Polijā un Rumānijā.
Arī Ukraina, kuras prezidents Porošenko piedalījās dažos samitos, saņems turpmāku atbalstu savas armijas modernizācijai attiecībā uz loģistiku un tās komandstruktūru. Lēmumi par atbalstu tiešu ieroču piegāžu veidā tika atstāti atsevišķu NATO dalībvalstu ziņā.
Tiks turpināta arī “raķešu aizsardzības sistēmas” veidošana.
Vairāk naudas bruņojumam
Šo plānu īstenošana maksā naudu. Gatavojoties samitam, NATO ģenerālsekretārs paziņoja:Es aicinu katru sabiedroto piešķirt lielāku prioritāti aizsardzībai. Eiropas ekonomikām atgūstoties no ekonomiskās krīzes, vajadzētu būt arī mūsu ieguldījumiem aizsardzībā.” Tika atjaunots (vecais) etalons, ka katrai NATO dalībvalstij jāinvestē bruņojumā 2% no IKP. Vai vismaz, kā atzīmēja kanclere Merkele, militāros izdevumus nevajadzētu samazināt.
Ņemot vērā krīzi Austrumeiropā, NATO brīdināja par riskiem, kas saistīti ar turpmākiem samazinājumiem, un uzstāja, lai Vācija palielinātu savus izdevumus. Saskaņā ar Vācijas aktuālo notikumu žurnālu Der Spiegel,Konfidenciāls NATO dokuments dalībvalstu aizsardzības ministriem ziņo, ka “veselas spēju jomas [būtu] jāatsakās vai būtiski jāsamazina” ja aizsardzības izdevumi tiks samazināti vēl vairāk, jo gadiem ilgie samazinājumi ir noveduši pie dramatiskas bruņoto spēku samazināšanās. Bez ASV ieguldījuma, raksts turpina, alianses kapacitāte operāciju veikšanai būtu ievērojami ierobežota.
Tāpēc tagad pieaug spiediens, īpaši uz Vāciju, palielināt aizsardzības izdevumus. Saskaņā ar NATO iekšējiem reitingiem Vācija 2014. gadā būs 14. vietā ar saviem militārajiem izdevumiem 1.29% apmērā no IKP. Ekonomiski Vācija ir otra spēcīgākā valsts aliansē aiz ASV.
Tā kā Vācija ir paziņojusi par nodomu īstenot aktīvāku ārpolitiku un drošības politiku, tam, pēc NATO komandieru domām, ir jārod sava izpausme arī finansiālā izteiksmē. "Pieaugs spiediens darīt vairāk, lai aizsargātu Austrumeiropas NATO dalībvalstis,” sacīja CDU/CDU frakcijas Vācijas aizsardzības politikas pārstāvis Henings Otte. "Tas var arī nozīmēt, ka mums ir jāpielāgo savs aizsardzības budžets, lai tas atbilstu jaunajiem politiskajiem notikumiem,” viņš turpināja.
Šajā jaunajā ieroču izdevumu kārtā būs vairāk sociālo upuru. Tas, ka kanclere Merkele ļoti piesardzīgi izvairījās no konkrētiem solījumiem Vācijas valdības vārdā, noteikti bija saistīts ar iekšpolitisko situāciju. Neraugoties uz neseno kara bungu sitienu, Vācijas iedzīvotāji joprojām ir nepārprotami izturīgi pret ideju par turpmāku bruņošanos un militāriem manevriem.
Saskaņā ar SIPRI datiem 2014. gadā NATO militāro izdevumu attiecība pret Krieviju joprojām ir 9:1.
Aizvien militārāks domāšanas veids
Samita laikā bija dzirdams manāmi (pat biedējoši) agresīvs tonis un formulējums, runājot par atkal par “ienaidnieku” pasludināto Krieviju. Šo tēlu radīja samitu raksturojošā polarizācija un lētās apsūdzības. Pastāvīgi varēja dzirdēt klātesošos politiskos līderus apgalvojam, ka “Krievija ir vainīga Ukrainas krīzē”, pretēji faktiem, par kuriem viņi zina. Pilnīgi trūka kritikas vai pat pārdomas. Un arī prese, kas piedalījās, sniedza gandrīz vienprātīgu atbalstu neatkarīgi no tā, no kuras valsts viņi bija.
Tādi termini kā “kopēja drošība” vai “detente” nebija apsveicami; tas bija konfrontācijas samits, kas noteica kara kursu. Šķiet, ka šī pieeja pilnībā ignorē jebkādu iespējamo situācijas atvieglošanu ar pamieru vai sarunu atsākšanu Ukrainā. Bija tikai viena iespējamā stratēģija: konfrontācija.
Irāka
Vēl viena svarīga loma samitā bija krīzei Irākā. Sanāksmes laikā prezidents Obama paziņoja, ka vairākas NATO valstis veido "jaunu gribētāju koalīciju", lai apkarotu IS Irākā. Pēc ASV aizsardzības ministra Čaka Heigela vārdiem, tās ir ASV, Lielbritānija, Austrālija, Kanāda, Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Polija un Turcija. Viņi cer, ka tiem pievienosies vēl citi dalībnieki. Sauszemes karaspēka izvietošana pašreizējā situācijā joprojām tiek izslēgta, taču tiks paplašināta gaisa uzlidojumu izmantošana, izmantojot gan pilotētas lidmašīnas, gan dronus, kā arī ieroču piegādes vietējiem sabiedrotajiem. Visaptverošs plāns cīņai pret IS ir paredzēts ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmei vēlāk septembrī. Ir jāturpina ieroču un citu ieroču eksports.
Arī šeit palielinās spiediens uz Vāciju, lai tā iesaistītos intervencē ar savām lidmašīnām (modernizēti Tornados ar GBU 54 ieročiem).
NATO līderi demonstrēja militāru domāšanas veidu, kurā nav vietas nevienam no alternatīvajiem veidiem, kā cīnīties pret IS, ko šobrīd ierosina miera pētnieki vai miera kustība.
NATO paplašināšanās
Vēl viens dienaskārtības punkts bija ilgtermiņa ambīcijas uzņemt jaunas dalībvalstis, īpaši Ukrainu, Moldovu un Gruziju. Viņiem, kā arī Jordānijai un provizoriski arī Lībijai tika solīti sniegt atbalstu “aizsardzības un drošības sektora reformai”.
Attiecībā uz Gruziju tika panākta vienošanās par “būtisku pasākumu paketi”, kurai vajadzētu virzīt valsti uz dalību NATO.
Attiecībā uz Ukrainu premjerministrs Jaceņuks bija ierosinājis tūlītēju uzņemšanu, taču par to netika panākta vienošanās. Šķiet, ka NATO joprojām riskus uzskata par pārāk augstiem. Ir vēl viena valsts, kurai ir taustāma cerība kļūt par dalībvalsti: Melnkalne. Lēmums par tā uzņemšanu tiks pieņemts 2015.gadā.
Vēl viens interesants notikums bija sadarbības paplašināšanās ar divām neitrālām valstīm: Somiju un Zviedriju. Tās ir vēl ciešāk jāintegrē NATO struktūrās infrastruktūras un vadības jomā. Līgums ar nosaukumu “Uzņēmēja NATO atbalsts” ļauj NATO iekļaut abas valstis manevros Ziemeļeiropā.
Pirms samita izskanēja arī ziņas, kas atklāja, kā alianses ietekmes sfēra tiek paplašināta arī Āzijas virzienā, izmantojot “Partnerības mieram”, NATO redzeslokā nonākot Filipīnās, Indonēzijā, Kazahstānā, Japānā un pat Vjetnamā. Ir skaidrs, kā Ķīnu varētu ielenkt. Pirmo reizi Japāna NATO galvenajā mītnē iecēlusi arī pastāvīgo pārstāvi.
Un arī turpmāka NATO ietekmes paplašināšana Centrālāfrikas virzienā bija dienaskārtībā.
Situācija Afganistānā
NATO militārās iesaistīšanās neveiksme Afganistānā parasti tiek atstāta otrajā plānā (prese, bet arī daudzi miera kustības dalībnieki). Kārtējās manipulētas vēlēšanas ar karavadoņu iecienītajiem uzvarētājiem (neatkarīgi no tā, kurš kļūs par prezidentu), pilnīgi nestabila iekšpolitiskā situācija, bads un nabadzība – tas viss raksturo dzīvi šajā ilgi cietušajā valstī. Galvenie par to atbildīgie ir ASV un NATO. Nav plānota pilnīga izstāšanās, bet gan jauna okupācijas līguma ratifikācija, kuru prezidents Karzai vairs nevēlējās parakstīt. Tas ļautu palikt starptautiskajiem karaspēka kontingentiem aptuveni 10,000 800 karavīru apmērā (tostarp līdz XNUMX Vācijas bruņoto spēku locekļiem). Tāpat tiks pastiprināta “visaptverošā pieeja”, proti, civilmilitārā sadarbība. Un tā politika, kas tik nepārprotami cieta neveiksmi, tiks turpināta. Cietušie arī turpmāk būs valsts iedzīvotāji, kuriem tiek liegta iespēja redzēt neatkarīgu, pašnoteiktu attīstību savā valstī, kas arī palīdzētu pārvarēt karavadoņu noziedzīgās struktūras. Abu vēlēšanās uzvarējušo partiju acīmredzamā radniecība pret ASV un NATO kavēs neatkarīgu, mierīgu attīstību.
Tāpēc joprojām ir taisnība teikt: miers Afganistānā vēl ir jāpanāk. Ir jāturpina sadarbība starp visiem miera spēkiem Afganistānā un starptautisko miera kustību. Mēs nedrīkstam ļaut aizmirst Afganistānu: tā joprojām ir būtisks izaicinājums miera kustībām pēc 35 kara gadiem (ieskaitot 13 gadus ilgušo NATO karu).
Nav miera ar NATO
Tātad miera kustībai ir pietiekami daudz iemeslu, lai demonstrētu pret šo konfrontācijas politiku, bruņošanos, tā dēvētā ienaidnieka “demonizēšanu” un turpmāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Pati iestāde, kuras politika ir būtiski atbildīga par krīzi un pilsoņu karu, cenšas no tām izsūkt dzīvības asiņu, kas nepieciešama tās turpmākai pastāvēšanai.
NATO samits 2014. gadā vēlreiz parādīja: miera labad, miera ar NATO nebūs. Alianse ir pelnījusi tikt likvidēta un aizstāta ar kopējas kolektīvās drošības un atbruņošanās sistēmu.
Starptautiskās miera kustības organizētās akcijas
To iniciējis starptautiskais tīkls “Nē karam – nē NATO”, kas jau ceturto reizi kritiski atspoguļo NATO samitu, un ar spēcīgu Lielbritānijas miera kustības atbalstu “Kodolatbruņošanās kampaņai (CND)” un “Apturēt kara koalīciju”, notika dažādi miera pasākumi un akcijas.
Galvenie notikumi bija:
- Starptautiskā demonstrācija Ņūportā 30. gada 2104. septembrī. Ar c. 3000 dalībnieku tā bija lielākā demonstrācija, kādu pilsēta ir redzējusi pēdējo 20 gadu laikā, taču joprojām ir pārāk maza, lai, ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, patiešām būtu apmierinoša. Runātāji no arodbiedrībām, politikas un starptautiskās miera kustības bija vienisprātis, skaidri iebilstot pret karu un par atbruņošanos, kā arī par nepieciešamību visu NATO ideju pakļaut atkārtotām sarunām.
- Kārdifas rātsnamā 31. augustā ar vietējās padomes atbalstu notika starptautisks pretsamits, bet 1. septembrī Ņūportā. Šo pretsamitu ar finansējumu un personālu atbalstīja Rosa Luxemburg fonds. Veiksmīgi izdevās sasniegt divus mērķus: pirmkārt, detalizētu starptautiskās situācijas analīzi un, otrkārt, politisko alternatīvu un rīcības iespēju formulēšanu miera kustības ietvaros. Pretsamitā īpaši intensīva loma bija feministu kritikai par NATO militarizāciju. Visi pasākumi norisinājās izteiktas solidaritātes gaisotnē un noteikti veido pamatus ciešākai turpmākai sadarbībai starptautiskajā miera kustībā. Ļoti priecēja arī dalībnieku skaits ap 300.
- Starptautiska miera nometne skaistā parkā Ņūportas iekšpilsētas malā. Jo īpaši jaunākie protesta akciju dalībnieki šeit atrada vietu dzīvām diskusijām, nometni apmeklējot 200 cilvēku.
- Demonstrācijas gājiens sammita pirmajā dienā piesaistīja daudz pozitīvas plašsaziņas līdzekļu un vietējo iedzīvotāju uzmanības, un aptuveni 500 dalībnieku nogādāja protestu tieši pie samita norises vietas durvīm. Pirmo reizi biezu protesta rezolūciju paketi varēja nodot NATO birokrātu rokās (kuri palika bez vārda un sejas).
Atkal mediju interese par pretpasākumiem ir izrādījusies liela. Velsas drukātie un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi sniedza intensīvu atspoguļojumu, un britu prese arī sniedza visaptverošas ziņas. Vācijas raidorganizācijas ARD un ZDF rādīja attēlus no protesta akcijām, un Vācijas kreisā spārna prese arī atspoguļoja pretsamitu.
Visi protesta pasākumi noritēja absolūti mierīgi, bez vardarbības. Protams, tas galvenokārt bija pašu protestētāju dēļ, taču par laimi, pateicoties savai sadarbībai un zemiskajai uzvedībai, arī Lielbritānijas policija deva savu ieguldījumu šajā sasniegumā.
Īpaši pretsamitā debatēs vēlreiz tika dokumentēta principiālā atšķirība starp agresīvu NATO politiku un stratēģijām, kas nodrošinātu mieru. Tātad īpaši šis samits ir pierādījis nepieciešamību turpināt NATO deleģitimizāciju.
Miera kustības radošais potenciāls tika turpināts arī turpmākajās sanāksmēs, kurās vienojās par turpmākajām aktivitātēm:
- Starptautiskā dronu sanāksme sestdien, 30. gada 2014. augustā. Viena no pārrunātajām tēmām bija gatavošanās Pasaules bezpilota lidaparātu rīcības dienai plkst. Oktobris 4, 2014. Tika arī panākta vienošanās strādāt pie starptautiska kongresa par bezpilota lidaparātiem 2015. gada maijā.
- Starptautiskā sanāksme, lai sagatavotu darbības 2015. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskata konferencei Ņujorkā aprīlī/maijā. Pārrunātie temati ietvēra divu dienu kongresa pret kodolieročiem un aizsardzības izdevumiem programmu, ANO sanāksmes papildu notikumiem un lielu demonstrāciju pilsētā.
- Tīkla “Nē karam – nē NATO” ikgadējā sanāksme 2. gada 2014. septembrī. Šis tīkls, kura sanāksmes atbalsta Rosa Luxemburg Foundation, tagad var atskatīties uz veiksmīgu pretprogrammu četriem NATO samitiem. Tā var pamatoti apgalvot, ka NATO deleģitimizāciju atkal ir iecēlusi miera kustības dienaskārtībā un zināmā mērā arī plašākā politiskajā diskursā. Tā turpinās šīs aktivitātes 2015. gadā, tostarp divus pasākumus par NATO lomu Ziemeļeiropā un Balkānos.
Kristīne Karča,
Starptautiskā tīkla “Nē karam – nē NATO” Koordinācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs
