Prezidenta Griots

By Mbizo ČIRASHA, World BEYOND WarJūlijs 2, 2020

PREZIDENTĀLAIS GRIOTS

Dažreiz atmiņas smaržo pēc diktatora fārma
Kādreiz mēs devāmies uz savām ēnām zem sudraba mēness, un mūsu ēnas dejoja kopā ar mums, mēs atskatāmies uz hiēnu murgiem un melno pūču halucinācijām. Mūsu vēlmes kuģoja kopā ar miglas halātiem turp un atpakaļ pie ciema rītausmām. Koka dūmi smaržoja pēc svaigas ceptas maizes. Laiks mūs apbūra, mēs ēdām Viljamu Šekspīru un Džonu Donnu. Mēs dzērām Langstona Hjūsa un Maijas Angelou citrona krūzes.
Sojinka liriskais viskijs sabojāja mūsu maigos nervus.
Mēs gulējām politikā ar zēnu izturēšanos un sapņojām par melnajiem gaiļiem un melnajiem Hitleru
Dažreiz laiks ir spītīgs kā sēdošs tirāns
Vakar vakarā komisāri skandēja saukli, un jūs izcepāt diktatora dzejas valodu. Zealots dziedāja Kastro un Staļins, un jūs brūvējāt sociālistisko kloķi, prezidents ir smirdīgs kapitālists. Es nekad neteicu, ka viņš ir sātanists. Atpakaļ uz ciematu naktīm hiēnas joprojām smejas, melnās pūces tenkojas, sudraba mēness dejas joprojām klīst pa mūsu valsts ceļiem lietus piekārtajām takām.

Dažreiz laiks smird kā diktatora fārms
Tava liriskā satīra caur aizmugurējām durvīm izsita imbeciles. Jūsu slavējošie sonāti pārstrādāja pašnāvības velnus un pulēja revolucionārus noraidījumus
Toreiz svaiga mēslu smarža un svaiga tesmeņa piena smarža bija mūsu rīta brūvējums, un zem krēslas mēness reiz pazuda zemes dzemdē - Jūdasā -, tad saule toreiz pārņēma, un katrs diktators ir Iskariots.
Es nekad neteicu, ka mēs tagad esam vagoni

Dažreiz laiks smaržo pēc mirstoša autokrāta
Mwedzi wagara ndira uyo tigo tigo ndira - mēness kādreiz bija skāba piena sudrabaini balts un svaigs no dievu mutes un sēdēja uz sava prezidenta troņa pliku galvu kalnu zenītā, un vēlāk ar laiku mēness bija gatavs iet mwedzi waora ndira tigo tigo ndira
Dažreiz vēja brāzmas svilpa savu tenoru cauri ziloņu zāles ganībām, mēs dziedājām gar paklausīgo floru Chamupupuri icho… oo chamupupuri chaenda chamupupuri chadzoka Chamupupuri icho… oo!

Mūsu nabadzībā marinētie dzeltenās kukurūzas zobi tika noslīpēti līdz pēkšņām zibens spīdēm, zeme ritēja zem pērkona saķeres, tad dievi raudāja un mēs izdzērām asaras ar dziesmu mvura ngainaye tidye makavu, mvura ngainaye tidye makavu .. Ķirbji izauga kā truši, veldti strutted Ziemassvētku halātos. Savvaļas bites un zaļie spridzinātāji dziedāja protestu un uzslavas. Es nekad neteicu, ka mēs esam sausuma mazināšanas bērni.

Dažreiz laiks noveco kā sēdošs tirāns,
Šovakar jūsu uzslavas dzejas atbalss aptraipīja nogurušās pilsētas notekcaurulēs iesprūdušos anopēlus, lai notraipītu geto iemītnieku rūgtās asinis, notekcauruļu pilsoņiem, kas smagi izdzīvo no cieta valsts cietās zemes, viņu neapstrādātajām rokām, kas apzīmētas ar Augusta Armagedona rētām, viņu smilšainajām sirdis ir piestiprinātas vēlēšanu kastes, piepildītas ar korupciju, viņi tik ilgi gaidīja un dziedāja.
Chamupupuri icho… oo chamupupuri chaenda
chamupupuri icho… oo chamupupuri chadzoka
Chamupupuri icho..oo