Miera sarunas Turcijā, 2022. gada marts. Fotoattēla kredīts: Murats Cetins Muhurdars / Turcijas prezidenta preses dienests / AFP
Mēdeja Bendžamina un Nikolass J. S. Deiviss, World BEYOND War, Septembris 6, 2022
Pirms sešiem mēnešiem Krievija iebruka Ukrainā. ASV, NATO un Eiropas Savienība (ES) ietinājās Ukrainas karogā, izlēja miljardus ieroču sūtījumiem un noteica drakoniskas sankcijas, kuru mērķis bija bargi sodīt Krieviju par tās agresiju.
Kopš tā laika Ukrainas iedzīvotāji par šo karu ir maksājuši tādu cenu, kādu tikai daži no viņu atbalstītājiem Rietumos var iedomāties. Kari nenotiek pēc scenārijiem, un Krievija, Ukraina, ASV, NATO un Eiropas Savienība ir saskārušās ar negaidītām neveiksmēm.
Rietumu sankcijām ir bijuši dažādi rezultāti, nodarot nopietnus ekonomiskos zaudējumus Eiropai, kā arī Krievijai, savukārt iebrukums un Rietumu reakcija uz to kopā ir izraisījuši pārtikas krīzi globālajos dienvidos. Tuvojoties ziemai, vēl sešus mēnešus ilgs karš un sankcijas draud iegrūst Eiropu nopietnā enerģētikas krīzē un nabadzīgākās valstis – badā. Tāpēc visu iesaistīto pušu interesēs ir steidzami pārvērtēt iespējas izbeigt šo ieilgušo konfliktu.
Tiem, kas saka, ka sarunas nav iespējamas, atliek tikai aplūkot sarunas, kas notika pirmajā mēnesī pēc Krievijas iebrukuma, kad Krievija un Ukraina provizoriski vienojās piecpadsmit punktu miera plāns sarunās ar Turcijas starpniecību. Sīkāka informācija vēl bija jāizstrādā, taču ietvars un politiskā griba bija.
Krievija bija gatava izstāties no visas Ukrainas, izņemot Krimu un pašdeklarētās republikas Donbasā. Ukraina bija gatava atteikties no turpmākās dalības NATO un ieņemt neitralitātes pozīciju starp Krieviju un NATO.
Saskaņotais regulējums paredzēja politiskās pārejas Krimā un Donbasā, ko abas puses pieņemtu un atzītu, pamatojoties uz šo reģionu iedzīvotāju pašnoteikšanos. Ukrainas turpmāko drošību bija jāgarantē citu valstu grupai, taču Ukraina savā teritorijā neuzņems ārvalstu militārās bāzes.
27. martā prezidents Zelenskis teica valstspiederīgajam TV auditorija, "Mūsu mērķis ir acīmredzams — miers un pēc iespējas ātrāka normālas dzīves atjaunošana mūsu dzimtajā valstī." Viņš noteica savas "sarkanās līnijas" sarunām televīzijā, lai pārliecinātu savus cilvēkus, ka viņš pārāk daudz nepiekāpsies, un apsolīja viņiem sarīkot referendumu par neitralitātes līgumu, pirms tas stāsies spēkā.
Tik agri miera iniciatīvas panākumi bija nekāda pārsteiguma pie konfliktu risināšanas speciālistiem. Vislabākā iespēja sarunu ceļā panākt miera izlīgumu parasti ir kara pirmajos mēnešos. Katrs mēnesis, kurā plosās karš, piedāvā mazākas iespējas panākt mieru, jo katra puse izceļ otras zvērības, naidīgums kļūst iesakņojies un nostājas kļūst cietākas.
Šīs agrīnās miera iniciatīvas atmešana ir viena no šī konflikta lielākajām traģēdijām, un šīs traģēdijas pilns mērogs kļūs skaidrs tikai laika gaitā, kad turpinās karš un uzkrājas tā drausmīgās sekas.
Ukrainas un Turcijas avoti ir atklājuši, ka Apvienotās Karalistes un ASV valdībām bija izšķiroša loma šo agrīno miera izredžu torpedēšanā. Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona "pārsteiguma vizītes" laikā Kijevā 9. aprīlī, viņš esot stāstījis Premjerministrs Zelenskis norādīja, ka Apvienotā Karaliste ir "ilgtermiņā", ka tā nebūs puse nevienā Krievijas un Ukrainas nolīgumā un ka "kolektīvie Rietumi" saskatīja iespēju "spiest" Krieviju un bija apņēmības pilni lielākā daļa no tā.
To pašu vēstījumu atkārtoja arī ASV aizsardzības ministrs Ostins, kurš 25. aprīlī sekoja Džonsonam uz Kijevu un skaidri norādīja, ka ASV un NATO vairs nemēģina palīdzēt Ukrainai sevi aizstāvēt, bet tagad ir apņēmušās izmantot karu, lai “vājinātu”. Krievija. Turcijas diplomāti teica pensionētajam britu diplomātam Kreigam Marejam, ka šie ziņojumi no ASV un Apvienotās Karalistes nogalināja viņu citādi daudzsološos centienus būt par starpnieku pamierā un diplomātiskā rezolūcijā.
Reaģējot uz iebrukumu, liela daļa sabiedrības Rietumvalstīs pieņēma morālu imperatīvu atbalstīt Ukrainu kā Krievijas agresijas upuri. Taču ASV un Lielbritānijas valdību lēmums izbeigt miera sarunas un pagarināt karu ar visām šausmām, sāpēm un postu, kas ir saistīts ar Ukrainas iedzīvotājiem, nav nedz izskaidrots sabiedrībai, nedz apstiprināts ar NATO valstu vienprātību. . Džonsons apgalvoja, ka runā par "kolektīviem Rietumiem", bet maijā visi Francijas, Vācijas un Itālijas vadītāji nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem, kas bija pretrunā viņa apgalvojumam.
9. maijā uzrunājot Eiropas Parlamentu, Francijas prezidents Emanuels Makrons deklarēts, "Mēs nekarojam ar Krieviju," un ka Eiropas pienākums bija "stāvēt kopā ar Ukrainu, lai panāktu pamieru, pēc tam veidot mieru".
Tikšanās ar prezidentu Baidenu Baltajā namā 10. maijā, Itālijas premjerministru Mario Dragi stāstīja reportieriem, “Cilvēki… vēlas padomāt par iespēju panākt pamieru un atsākt kādas ticamas sarunas. Tāda ir situācija šobrīd. Es domāju, ka mums ir dziļi jādomā, kā to risināt.
Pēc telefonsarunas ar prezidentu Putinu 13. maijā Vācijas kanclers Olafs Šolcs tviterī paziņoja, ka viņš teica Putins"Ukrainā ir jāpanāk pamiers pēc iespējas ātrāk."
Taču amerikāņu un britu amatpersonas turpināja liet aukstu ūdeni, runājot par miera sarunu atsākšanu. Šķiet, ka aprīlī notikušās politikas maiņas ir saistītas ar Zelenska apņemšanos, ka Ukraina, tāpat kā Apvienotā Karaliste un ASV, bija "ilgtermiņā" un cīnīsies tālāk, iespējams, daudzus gadus apmaiņā pret solītajiem desmitiem miljardu. dolāru vērti ieroču sūtījumi, militārās apmācības, satelītizlūkošana un Rietumu slepenās operācijas.
Kad kļuva skaidrākas šīs liktenīgās vienošanās sekas, sāka parādīties domstarpības pat ASV biznesā un plašsaziņas līdzekļos. 19. maijā, tajā pašā dienā, kad Kongress Ukrainai piešķīra 40 miljardus ASV dolāru, tostarp 19 miljardus dolāru jaunu ieroču sūtījumiem, bez nevienas domstarpības demokrātu balsojumā, Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana New York Times redakcijas kolēģija uzrakstīja a vadošā redakcija ar nosaukumu "Karš Ukrainā kļūst sarežģīts, un Amerika nav gatava."
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Reizes uzdeva nopietnus neatbildētus jautājumus par ASV mērķiem Ukrainā un mēģināja atvairīt nereālas cerības, ko radīja trīs mēnešus ilgā vienpusējā Rietumu propaganda, ne tikai no savām lapām. Valde atzina: “Izšķiroša militāra Ukrainas uzvara pār Krieviju, kurā Ukraina atgūst visu teritoriju, ko Krievija ir sagrābusi kopš 2014. gada, nav reāls mērķis.… Nereālas cerības var ievilkt [ASV un NATO] arvien dziļāk dārgā situācijā. , ieilgušais karš.
Pavisam nesen karavags Henrijs Kisindžers publiski apšaubīja visu ASV politiku atdzīvināt auksto karu ar Krieviju un Ķīnu un skaidra mērķa vai beigu spēles trūkumu līdz Trešajam pasaules karam. "Mēs esam uz kara robežas ar Krieviju un Ķīnu par jautājumiem, kurus mēs daļēji radījām, bez jebkādas idejas par to, kā tas beigsies vai pie kā tam vajadzētu novest," Kisindžers stāstīja Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Wall Street Journal.
ASV vadītāji ir palielinājuši draudus, ko Krievija rada saviem kaimiņiem un Rietumiem, apzināti uzskatot to par ienaidnieku, ar kuru diplomātija vai sadarbība būtu veltīga, nevis kā pret kaimiņu, kas rada saprotamas aizsardzības bažas par NATO paplašināšanos un tās pakāpenisku ielenkšanu ASV un sabiedroto militārie spēki.
Abu pušu secīgās administrācijas ir tālu no tā, lai atturētu Krieviju no bīstamām vai destabilizējošām darbībām, bet ir meklējušas visus pieejamos līdzekļus, lai “pārmērīga izstiepšana un nelīdzsvarotība” Krievija, visu laiku maldinot amerikāņu sabiedrību, atbalstot arvien saasināšanos un neiedomājami bīstamu konfliktu starp abām mūsu valstīm, kurām kopā pieder vairāk nekā 90% pasaules kodolieroču.
Pēc sešus mēnešus ilga ASV un NATO pilnvarotā kara ar Krieviju Ukrainā mēs esam krustcelēs. Tālākai eskalācijai vajadzētu būt neiedomājamai, bet arī ilgstošam bezgalīgu graujošu artilērijas aizsprostu un brutālu pilsētu un tranšeju karu, kas lēnām un mokoši iznīcina Ukrainu, nogalinot simtiem ukraiņu ar katru dienu.
Vienīgā reālā alternatīva šai bezgalīgajai slaktiņai ir atgriešanās pie miera sarunām, lai izbeigtu kaujas, rastu saprātīgus politiskos risinājumus Ukrainas politiskajai šķelšanai un meklētu mierīgu ietvaru pamatā esošajai ģeopolitiskajai konkurencei starp ASV, Krieviju un Ķīnu.
Kampaņas, kuru mērķis ir dēmonizēt, apdraudēt un izdarīt spiedienu uz mūsu ienaidniekiem, var tikai nostiprināt naidīgumu un radīt pamatu karam. Labas gribas cilvēki var pārvarēt pat visdziļāko šķelšanos un pārvarēt eksistenciālas briesmas, ja vien viņi ir gatavi runāt un uzklausīt savus pretiniekus.
Mēdeja Bendžamina un Nikolass J. S. Deiviss ir autori Karš Ukrainā: bezjēdzīga konflikta jēga, kas būs pieejams pakalpojumā OR Books 2022. gada oktobrī/novembrī.
Mēdeja Bendžamina ir CODEPINK mieram, un vairāku grāmatu autore, ieskaitot Irānā: Irānas Islāma Republikas reālā vēsture un politika.
Nikolā JS Deiviss ir neatkarīgs žurnālists, CODEPINK pētnieks un Asinis uz mūsu rokām: amerikāņu iebrukums un iznīcināšana Irākā.
