Autors: Joseph Essertier, World BEYOND WarAugusts 18, 2020
Sestdien, 8. gada 8. augustā Nagojas pilsoņi un Japānas aktīvisti a World BEYOND War pulcējās uz “Sveču gaismas akciju”, lai pieminētu 1945. gada ASV sprādzienus Hirosimā un Nagasaki. Kopumā bija apmēram 40 cilvēku, kas tajā dienā uzmundrināja vasaras karstumu, lai nostātos uz ielas stūra Nakajas centrālā iepirkšanās rajona Sakā, SARS-CoV-2 krīzes laikā, lai sniegtu politisku paziņojumu par zvērība, kas izdarīta 1945. gada augustā, un par mūsu sugas nākotni Homo sapiens. Mēs to izdarījām kā Nagojas ieguldījumu “Miera vilnī”, kas visā pasaulē pārcēlās no 6. līdz 9. augustam. Miera viļņa ietvaros simtiem pilsētu pulcējās cilvēki, lai apturētu un pārdomātu cilvēces pašreizējo stāvokli.
Bully Nation Number One vadībā daudzas valstis turpina pat arvien nāvējošāko kodolbumbu patoloģisko attīstību un uzkrāšanu pat šodien, 75 gadus pēc tam, kad Harijs S. Trumans faktiski divas no tām nometa uz lielākajām Japānas pilsētām. Šis ir mans īss ziņojums par to, ko mēs tajā dienā izdarījām.
Pirmkārt, es pateicos cilvēkiem par sapulcēšanos lielā karstuma un mitruma apstākļos, kad pastāv risks inficēties ar SARS-CoV-2. Dažas dienas pirms mūsu svečturu akcijas Aiči prefektūrā tika paziņots par ārkārtas stāvokli, kas ir province, kurā ietilpst Nagoja, Japānas ceturtā lielākā pilsēta. Neskatoties uz to, daudzi no mums secināja, ka mācīšanās no cilvēces iepriekšējām kļūdām un kodolkara iespēju samazināšana ir augstāka prioritāte nekā izvairīšanās no infekcijas, un mēs pieņēmām risku mūsu pašu veselībai.
Pēc manas ievadrunas (skat. Zemāk) mēs apstājāmies uz 1 minūtes klusumu, lai atcerētos tos, kuru dzīve tika saīsināta Trumana vardarbības rezultātā 6. augustā Hirosimā un 9. augustā Nagasaki, ti, Hibakusha (A-bumbas upuri). Daudzi no mums ir personīgi zinājuši Hibakusha vai reiz runājis ar a Hibakusha, un joprojām atcerieties viņu sejas un aizkustinošos vārdus.
Viena no mūsu prioritātēm bija likt visiem, ieskaitot garāmgājējus, kuri apstājās, lai redzētu, ko mēs darām, un klausītos, ka mūsu rīcība šajā karstajā, mitrajā dienā bija daļa no miera viļņa, un mēs izmantojām portatīvo digitālo projektoru, lai parādītu video uz balta ekrāna, kuru paši izgatavojām. Šī nebija pirmā reize, kad mēs parādījām video uz ietves Nagojā - efektīvs veids, kā piesaistīt gājēju un autovadītāju uzmanību.
Viens no biežajiem mūsu ielu protestu dalībniekiem jeb “kopsavilkumiem”, uz kuriem viņi atsaucas japāņu valodā (aizņemoties angļu vārdu), spēlēja viņa flautu un palīdzēja iestatīt mums vajadzīgo svinīgo noskaņu. Kā var saprast vai ir jēga bērnus sadedzināt kokoglēs, kā briesmonim līdzīgas dvēseles pamana paklupt pa ielu ar ādu, kas karājas no rokām un rokām, vai atmiņas par cilvēku, kura ēnu pastāvīgi iegravēja betonā? apžilbusi bumbas mirgošana?
Kambe kungs, cilvēks, kurš laipni piekrita mani uz laiku aizvietot kā Japānas koordinatoru uz World BEYOND War, spēlēja savu ģitāru, kamēr sieviete dziedāja dziesmu par mājām, atgādinot mums par simtiem tūkstošu cilvēku, kuri zaudēja savas mājas tieši šo divu sprādzienu rezultātā, nemaz nerunājot par miljoniem, kuri piecpadsmit gadu kara ( 1931-45). Šis duets regulāri piedalās koncertos pret jaunām bāzēm Okinavā; kā arī nomierina, dziedina un iedvesmo iesācējus un pieredzējušus aktīvistus, dziedot dziesmas ar vēstījumu par internacionālistu solidaritāti un apņemšanos panākt mieru pasaulē.
KONDO Makoto, Gifu universitātes emeritētais profesors un konstitucionālo tiesību zinātnieks, pastāstīja par 9. panta nozīmi Japānas konstitūcijā. Viņš atzīmēja, ka Japānas “miera konstitūcija” daļēji bija Hirosimas un Nagasaki sprādzienu rezultāts, un brīdināja, ka nākamreiz, kad cilvēce iesaistīsies pasaules karā, tas varētu nozīmēt mūsu sugu faktisku izzušanu.
Dzejnieks ISAMU (kura vārds vienmēr tiek rakstīts ar lielajiem burtiem) deklamēja viņa uzrakstīto pretkara dzejoli. Tās nosaukums ir “Origami: lūdzieties par mieru” (Origami: Heiwa wo inotte). Nemēģināšu to tulkot, bet tas sākas ar dusmu un apjukuma izjūtu: “Kāpēc viņi to dara? Kāpēc viņi kaut ko tādu veido? Kāpēc viņi veido raķetes? Kāpēc viņi izlaiž raķetes? ” Tas liek domāt, ka savu laiku un enerģiju mēs tērējam izklaidējoties, nevis uzbrūkot viens otram. Tas prasa, lai mēs domājam. Noslēgumā tiek jautāts, cik daudz prieka būtu, ja visu šo naudu, kas piesaistīta ieroču budžetos, mēs iztērētu pārtikai un ja visi sēdētu un baudītu maltītes kopā. Ar svaigu bērna ieskatu šis iespaidīgais dzejolis, es jutu, atver mūsu acis uz acīmredzamo stulbumu par karu kopumā un jo īpaši par kodoliem.
Kambe kungs nodziedāja dziesmu, kas pilnībā noraida karu. Viens no tās galvenajiem vēstījumiem ir tas, ka neatkarīgi no tā, ko viņi mums saka, mēs nepievienosimies asinsizliešanai. Nimura kundze fonā atrodas melnā kreklā, kurā ir roku darbs origami papīra celtnis. Papīra celtņus bieži izmanto, lai atcerētos Hirosimas un Nagasaki sprādzienus, un tie ir aicinājums mums visiem cītīgi strādāt miera labā neatkarīgi no iespējas. Manuprāt, mums, kas ir vainīgo nācijas pilsoņi, mums, amerikāņiem, galvenokārt ir jāpievērš uzmanība šiem papīra celtņiem un jāpievērš uzmanība šim pieprasījumam, lai patiesi censtos, lai mēs varētu dziedēt mūsu valdības karu radītās brūces un radīt drošību nākamajām paaudzēm. . Lai gan Nimura kundze šajā dienā nerunāja, viņa dāsni dalījās ar mums savā laikā, enerģijā, idejās un radošumā. Vēlreiz mani aizkustināja viņas sirsnīgā nodošanās miera cēloņam un dziļā izpratne par organizatora darbu, tas ir, par to, kā patiesībā iet miera veidošanā.
Minemura kundze, Gensuikyo Aiči nodaļa, teica mums runu. Kā viņa teica, šī bija pirmā reize, kad viņa piedalījās Japānas rīkotajā Sveču gaismas akcijā World BEYOND War. Viņa sacīja, ka labprāt izjūt šo silto sapulci un izjūt mūsu aizraušanos. Gensuikyo daudzus gadu desmitus strādā, lai atceltu kodolieročus. Viņa izskaidroja Miera viļņa nozīmi pret kodoliem un mieru un to, ka šīs divas bumbas 1945. gadā saasināja nabadzību un diskrimināciju neskaitāmu cilvēku starpā šajās divās pilsētās, Hirosimā un Nagasaki, un sagādāja nepatikšanas cilvēku pēctečiem. Hibakusha.
Tajā dienā, uztraucoties par dalībnieku veselību un drošību, mūsu pulcēšanās bija samērā īsa, taču es ņemšu prātā šeit piebilst, ka tika nogalināti arī desmitiem tūkstošu korejiešu, un mēs varam būt pārliecināti, ka ir cilvēki cieš pat šodien Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, tāpat kā Japānā. Patiesībā viņi, iespējams, cieš vairāk, jo notikumi, kas notika ar korejiešiem abās pilsētās, piemiņa tika aizkavēta gadiem un gadu desmitiem. Un Gensuikyo ir atzīti korejieši, kuri bija gan amerikāņu, gan japāņu vardarbības upuri. Viņus izmantoja koloniālisms un ievainoja Japānas impērijas vardarbība.
Karstajā 2019. gada augusta dienā auditorijā Nagasaki, piemēram, korejietis Hibakusha sniedza aizkustinošu, asarām piepildītu runu tūkstošu cilvēku priekšā. Kā es saprotu, tas notika pēc Gensuikyo ielūguma. Es biju tur Nagasaki milzīgajā zālē, un mani aizkustināja viņa runas, jo viņš sniedza piemērus, kā tik daudziem korejiešiem, kuri atgriezās dzimtenē, jācieš klusumā, un vairākus gadu desmitus pastāstīja par to, ko tas nozīmē cilvēkiem. , nesaņemt oficiālu atzinumu vai atbalstu no savas valdības vai Japānas valdības. Brūces tajā dienā vēl bija ļoti svaigas - 74 gadus pēc tam, kad šajās Japānas pilsētās tika nomestas bumbas, ievainojot viņu un nogalinot citus korejiešus, sabiedrotie ASV tajā laikā. Daudzi korejieši tika ievesti Japānā kā piespiedu strādnieki, un viņu mirstīgās atliekas joprojām tiek repatriētas. (Piemēram, šajā ir iekļauts īss, kustīgs video raksts Āzijas un Klusā okeāna žurnālā: Japan Focus).
Pēc nedaudz mazāk kā stundas ilga pasākuma beigām Kambes kungs mūs vadīja dziedāšanā “Mēs pārvarēsim”. Ikviens mūzikas ritmā pagrieza sveci, kuru turēja gaisā no vienas puses uz otru. Lai arī mana sirds pasākuma sākumā bija smaga, tas mudināja redzēt tik daudzus cilvēkus, pat dažus garāmgājējus, kuri sākumā apstājās, vēroja, klausījās un piedalījās, karstā dienā aktīvi pavadot laiku no savas aizņemtības. saspringta vasara, lai atcerētos notikušo un pārdomātu nepieciešamību atcelt kodolieročus un bija.
Tālāk seko runas, kuras es sākotnēji vēlējos pateikt - faktiskajā dienā es to saīsināju laika interesēs - ar oriģinālo japāņu un angļu valodas tulkojumu. (Un tulkojums angļu valodā ir no agrāka melnraksta, tāpēc tas nedaudz atšķiras no japāņu runas).
Džozefs Esertjērs par godu Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadienai, 8. gada 2020. augusts, Sakae, Nagojas pilsēta, Japāna
哲学 者 と 反 戦 活動家 の バ ー ト ラ ン ド · ラ ッ セ ル は, 1959 年 に 核 軍 縮 キ ャ ン ペ ー ン (CND) の 演説 を 行 っ た 時 に, 次 の よ う に 述 べ て い ま す 「忘 れ な い で く だ さ い:. 戦 争 の 習慣 を 止 め る こ と が で き な い 限 り, 科学 者 と 技術 者 は ど ん ど ん 酷 い テ ク ノ ロ ジ ー を 発 明 し 続 け ま す. 生物 兵器 戦 争, 化学 兵器 戦 争, 現在 の も の よ り も 破 壊 力 の あ る 水 爆 を 開 発 す る こ と に な る で し ょ う. こ の 人間 の 相互 破 壊 性 (殺 し 合 合 合
こ の 日 日 日は こ う う う
キ ャ ン ン た た た た た た た た た た た た た た す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す す 数十 万人 の 心 の 中 は は は 、 、 . ア メ リ カ 人, 特 に ハ リ ー · S · ト ル ー マ ン 大 統領 は, 恐 ろ し い ほ ど 非人道 的 で 不必要 な 方法 で, 彼 ら の 人生 を 終 わ ら せ て し ま っ た の で す か ら, 彼 ら は そ の 未来 の 幸 せ を 味 わ う こ と は で き な く な っ たで し ょ う。
ま た 、 、 TS い ま す 、 、 、 、 2020 年 年 今日 今日 は は は は は TS TS TS は TS TS TS TS っ 、 っ っ け け 被 TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS TS万人 も の 日本人 や 韓国 人 も い ま
な ぜ ア メ リ カ 人 は こ ん な こ と を し た の か? ど う し て こ ん な こ と に な っ て し ま っ た の か? そ し て 最 も 重要 な こ と は, こ の 恐 ろ し い 暴力 か ら ど の よ う に 学 び, 再 び 起 こ ら な い よ う に を 防 ぎ, 世界 初 め て の 核 戦 争 をぐ た め に は う す れ れ れ ば
ホ モ · サ ピ エ ン ス が 集 団 自決 す る 可能性 は, 「終末 時 計」 を 設定 し た 科学 者 に よ れ ば, こ れ ま で 以上 に 高 く な っ て い ま す. そ れ は 我 々 が グ ラ ン ド キ ャ ニ オ ン の 端 に 立 っ て い る よ う な も の で す が,下 の 水 水で は あ り ま せ ん ね. 彼 ら は, 私 た ち が グ ラ ン ド キ ャ ニ オ ン の 日 の 川 に 落 ち よ う と し て い る こ と を 無視 し た が っ て い ま す. し か し, 今日 こ こ で 立 っ て い る 私 た ち は, 目 を 背 け ま せ ん. 私 た ち は そ の火 を 見 て 、 考 え て い ま す
こ れ ら の キ ャ ル ル は は は
残念 な が ら, ゴ ル バ チ ョ フ の よ う な 責任 を 持 っ て い る 人 は, エ リ ー ト 政治家 の 間 で は 稀 な 存在 で す. 今日, 私 と 一 緒 に こ こ に 立 っ て い る 皆 さ ん の ほ と ん ど は, す で に こ の こ と を 知 っ て い ま す.な ぜ な ら, 皆 さ ん は 安 倍 政 権 下 で, ア メ リ カ 人 殺 し 屋 の 次 の 発 射 台 で あ る 辺 野 古 新 基地 建設 を 阻止 す る た め に 頑 張 っ て き た か ら で す. 私 た ち ホ モ サ ピ エ ン ス の 種 が 生 き 残 り, 我 々 の 子孫 が ノ ビ ノ ビ す る, ま と もな 未来 を 手 に 入 れ る 唯一 の 方法 は, 私 た ち 民衆 が 立 ち 上 が っ て 狂 気 を 止 め る こ と だ と い う こ と を, こ こ で 立 っ て い ら っ し ゃ る 皆 さ ま も 知 っ て い る と 思 い ま す. 特 に, 安 倍 総 理 の よ う な 狂 っ た 人 々 , 特 に 戦 争 へ と 私 た ち を 突 き 動 か し 続 け る オ バ マ や ト ラ ン プ の よ う な 人 々 の 暴力 を 止 め な け れ ば な り ま せ ん. 言 い 換 え れ ば, 私 た ち は 民主主義 (民衆 の 力) を 必要 と し て い る の で す.
こ れ ら の キ ャ ン ド ル は ま た, 韓国 の 「ろ う そ く 革命」 の よ う な 革命 の 可能性 を 思 い 出 さ せ て く れ ま す. し か し, 私 た ち ワ ー ル ド · ビ ヨ ン ド · ウ ォ ー は, 一 国 で の 革命 で は な く, バ ー ト ラ ン ド · ラ ッ セ ル が言 っ た よ う に, 戦 争 の 習慣 を 止 め る と い う 一 つ の 目標 を 目 指 し た 世界 的 な 革命 を 考 え て い ま す. そ れ は 不可能 に 聞 こ え る か も し れ ま せ ん が, ジ ョ ン · レ ノ ン が 歌 っ た よ う に, 「私 は 夢想家 だ と 言 わ れ も 、 、 私 私 だ け
私 た は 75 年前 の 8 月 6 日 と 9 日 に 起 こ っ た こ と と を 忘 忘 れ て せ せ ん。 わ か わ か た 戦 の の の の の の 多 多 多 多 多 多 多 多 多 多 多 多 多 多戦 争））中 で 誓 い を 立 て よ う で で は
As Bertrands Rasels teica 1959. gadā priekš Kampaņa kodolieroču atbruņošanai (CND), “Jums jāatceras, ka, ja vien mēs nespēsim pārtraukt kara paradumu, zinātniskās prasmes turpinās izgudrot arvien sliktākas lietas. Jums būs bakterioloģiskais karš, ķīmiskais karš, jums būs H-bumbas, kas ir postošākas nekā tās, kas mums ir tagad. Un ir ļoti maz cerību, ļoti maz cerību uz cilvēces nākotni, ja vien mums neizdosies atrast veidu, kā izbeigt šo savstarpējo destruktivitāti ... Mums ir vajadzīgi jauni domāšanas veidi un jauni izjūtas veidi. ”
Šajā dienā, 8. augustā, mēs šeit kopā stāvam, lai atcerētos zvērības, ko ASV 75 militāristi izdarīja pret japāņiem, korejiešiem un citiem Hirosimā un Nagasaki pirms 6 gadiem. Mēs šodien saucam savu akciju par sveču gaismā. Tā ir daļa no “Miera viļņa”, kas plūst visā pasaulē starp 9. un XNUMX. vietu.
Sveces bieži tiek izmantotas mirušo piemiņai, un šīs sveces, kuras mēs glabājam rokās, simbolizē vairākus simtus tūkstošu dzīvību, kuras izdzēsa tikai divas bumbas! Degošajās liesmās to simtu tūkstošu sirdīs - iedomājieties 10 beisbola stadionus, kas piepildīti ar cilvēkiem - jābūt iekļautām nākotnes sociālā taisnīguma kampaņām, turpmākajam darbam un ieguldījumiem sabiedrībā, nākotnes mīlestībai, ko viņi izteiks, un dažādiem skaistiem nākotnes plāniem. Viņiem nekad negaršos šī nākotnes laime, jo amerikāņi, jo īpaši prezidents Harijs S. Trumans, drausmīgi, necilvēcīgi un bezjēdzīgi izbeidza viņu dzīvi.
Nedrīkst aizmirst arī miljoniem izdzīvojušo japāņu un korejiešu, īpaši Hibakusha. Mēs, kas esam nedaudz izpētījuši Hibakusha zināt, ka daudziem no viņiem bija slikta veselība. Un šodien, 2020. gadā, mēs zinām, ka viņiem ir jāpārcieš garīgas ciešanas no PTSS. Aiz Hibakusha, bija miljoni japāņu un korejiešu, kuri zaudēja dārgo ģimeni un draugus.
Kāpēc amerikāņi to izdarīja? Kā tas notika? Un pats galvenais - kā mēs varam mācīties no šīs šausminošās vardarbības, novērst tās atkārtošanos un novērst pasaulē pirmo kodolkaru? Šie ir daži no svarīgiem jautājumiem, ar kuriem saskaramies mēs, kuriem patīk miers.
Iespēja Homo sapiens pašnāvība - sugas pašnāvība - tagad ir lielāka nekā jebkad agrāk, pēc zinātnieku domām, kuriPastarddienas pulkstenis. ” Tas ir kā mēs stāvam Lielā kanjona malā, bet zemāk esošās ūdens upes vietā mēs redzam uguns upi. Jā, elle uz Zemes. Tas ir tik drausmīgi. Nav brīnums, ka vairums cilvēku pagriež galvu un meklē citur. Viņi nevēlas redzēt uguni, kurā mēs visi gatavojamies iekrist. Šajā ziņā šīs sveces varētu simbolizēt ugunsgrēkus, kas izdegtu kodolholokausta laikā.
Diemžēl tādi sociāli atbildīgi cilvēki kā Gorbačovs elites politiķu vidū ir reti sastopami. Lielākā daļa no jums, kas šodien šeit stāvat kopā ar mani, to jau zina, jo jūs esat cīnījušies ar premjerministra Abe Šinzo administrāciju, lai apturētu nākamā amerikāņu slepkavu palaišanas paneļa - jaunās Henoko bāzes bāzes - būvniecību. Es domāju, ka visi šeit zina, ka vienīgais veids, kā mūsu sugas var izdzīvot un tām ir pienācīga nākotne, ir tas, ja mēs, cilvēki, pieceļamies un pārtraucam neprātu, it īpaši, apturot trakos cilvēkus, piemēram, Abe, un it īpaši Trumpu, kas turpina virzīt mūs uz karu. Citiem vārdiem sakot, mums ir vajadzīga demokrātija - tautas vara.
Šīs sveces atgādina arī par revolūcijas iespējamību, piemēram, Dienvidkorejas sveču gaismā. Bet vienas valsts revolūcijas vietā mēs plkst World BEYOND War iedomājieties globālu revolūciju, kuras mērķis ir viens mērķis - apturēt kara ieradumus, tieši tā, kā teica Bertrands Rasels. Tas varētu izklausīties neiespējami, bet kā dziedāja Džons Lenons: “Jūs varat teikt, ka esmu sapņotājs, bet es neesmu vienīgais.”
Mēs, šeit stāvošie, neesam aizmirsuši to, kas notika pirms 75 gadiem 6. un 9. augustā. Mēs neesam aizmirsuši Klusā okeāna karu un daudzus citus nesenos lielos karus, kuru lielāko daļu izraisīja Amerikas Savienotās Valstis. Tagad mēs paņemsim vienu minūti no savas dzīves, lai uz klusuma brīdi atcerētos, kas Hibakusha mums teica un sirdī apņemas palīdzēt cilvēcei iziet ārpus kara.
