Autors Brūss Gagnons, Piezīmju organizēšana
Irāna ir panākusi vienošanos būtiski ierobežot tās kodolspēju vairāk nekā desmit gadus apmaiņā pret starptautisko naftas un finanšu sankciju atcelšanu. Līgums noslēgts starp Irānu un Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju, Krieviju, ASV un Eiropas Savienību. Darījums, visticamāk, nebūtu bijis iespējams bez Krievijas Federācijas aktīvas līdzdalības.
Izraēla un Saūda Arābija, visticamāk, mēģinās izbeigt vienošanos, tāpat kā republikāņu vadītais Kongress Vašingtonā.
Ilggadējs miera darbinieks Jans Obergs Zviedrijā raksta par darījumu:
Kāpēc uzmanības centrā ir Irāna, nevis visi tie, kuriem ir kodolieroči? Kāpēc pie galda stāv 5 valstis ar kodolieročiem, kuras visas pārkāpj Kodolieroču neizplatīšanas līgumu — saka Irānai, lai tā nesaņem to, kas viņiem ir?
Kāpēc koncentrēties uz Irānu, nevis Izraēlu, kurai ir kodolieroči, daudz lielāki relatīvie militārie izdevumi, vardarbības rekords?
Noteikti visi labie jautājumi. Es vēlētos pievienot vēl vienu jautājumu šim sautējumam.
ASV jau ilgu laiku ir apgalvojušas, ka Pentagona "raķešu aizsardzības" (MD) sistēmu izvietošana Austrumeiropā nav vērsta pret Krieviju, bet gan uz Irānas kodolpotenciālu. Protams, tas vienmēr ir bijis muļķības, bet uz brīdi izliksimies, ka tā bija patiesība. ASV "aizsargāja" sevi un Eiropu no Irānas kodoluzbrukuma, lai gan Teherānai nebija kodolieroču un liela attāluma piegādes sistēmu, kas spētu trāpīt ASV.
Tātad tagad, kad šis līgums ir parakstīts, kāda ir vajadzība ASV turpināt MD pārtvērēju izvietošanu Polijā un Rumānijā, kā arī Jūras spēku iznīcinātājus Vidusjūrā, Melnajā un Baltijas jūrā? Un kāpēc Turcijā ir vajadzīgs Pentagona MD radars? Neviena no šīm sistēmām nebūs vajadzīga. Vai Vašingtona atvedīs MD mājās?
Vai arī ASV tagad meklēs un atradīs citu attaisnojumu, lai attaisnotu savus destabilizējošos MD pārtvērējus netālu no Krievijas robežas?
Pievērsiet uzmanību šai atlēkušajai bumbiņai. 
