• Globālā rezolūcija atbalsta miera departamentu izveidi visās valdībās.
• Globālā rezolūcija atbalsta miera izglītības programmas skolās un universitātēs.
• Globālā rezolūcija atbalsta miera ekonomiku un uzņēmumus, kas veicina mieru.
• Globālā rezolūcija atbalsta miera kultūru, kas mudina indivīdus pārveidoties par mieru un vardarbību, kā arī veicina cilvēces vienotību un mūsu kopīgo miera redzējumu.

Mēs, pasaules pilsoņi, kas parakstījuši 192 Nācijas, godīgi un vienbalsīgi aicinām Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un visas valstis, gan valsts, gan sadarbībā ar tautu kopienu, veidot infrastruktūru savās valdībās un pilsoniskajā sabiedrībā. īstenot politikas, programmas un praksi, kas:

1. Veicināt, izveidot un uzturēt cilvēka un vides drošību un tiesiskumu sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā, izglītības un tiesiskajā jomā, tādējādi kopumā Miera kultūra;
2. Ietekme no „ekonomiskās pārveides” no militāriem izdevumiem uz civilo ražošanu un vispārīgāk Miera ekonomija lai "pārspētu mūsu zobenus plowshares un šķēpēs par atzarošanas āķiem;"
3. Tiek pieņemti un atbalstīti un viņiem ir leģitimitāte ar tiem cilvēkiem, kurus viņi apkalpo vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī;
4. Ir ilgtspējīgi, pielāgojami un izturīgi;
5. Un tas var būt, bet ne tikai, miera departamenti, valdības ministrijas, miera akadēmijas, institūti, skolas un padomes, kas palīdz:

• • Izveidot mieru kā primāro organizēšanas principu sabiedrībā gan vietējā, gan pasaules mērogā;

• Virzīt valdības politiku pret vardarbīgu konflikta atrisināšanu pirms vardarbības eskalācijas un miermīlīgu līdzekļu meklējuma visās konflikta zonās;
• Veicināt taisnīgumu un demokrātijas principus, lai paplašinātu cilvēktiesības un personu un viņu kopienu drošību saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, citiem saistītiem ANO līgumiem un konvencijām, kā arī deklarāciju un rīcības programmu miera kultūrai (1999);
• Veicināt atbruņošanos un attīstīt un stiprināt militāras iespējas miera nodrošināšanai un miera veidošanai;
• Izstrādāt jaunas pieejas nevardarbīgai iejaukšanai un izmantot konstruktīvu dialogu, starpniecību un miermīlīgu konfliktu risināšanu gan mājās, gan ārvalstīs;
• Veicināt vietējo, valsts un globālo vietējo kopienu, ticības grupu, NVO un citu pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības organizāciju miera veidošanu.
• Veicināt miera un samierināšanas samitu attīstību, lai veicinātu nevardarbīgu komunikāciju un abpusēji izdevīgus risinājumus;
• Rīkoties kā resursu paraugprakses dokumentu, gūto mācību un miera ietekmes novērtējumu izveidei un apkopošanai;
• Nodrošināt visu militāro un civilo personālu, kas vada pēckara rekonstrukciju un demobilizāciju karu plosītajās sabiedrībās, apmācību; un

• Finansēt miera izglītības mācību materiālu izstrādi, lai tos izmantotu visos izglītības līmeņos, un atbalstīt miera pētījumus universitātes līmenī.

Turklāt mēs aicinām ANO Ģenerālo asambleju atkārtoti apliecināt savu apņemšanos kā uzticamu pasaules valdību pārstāvi pievienoties „Mēs, tautas”, veidojot mierīgu pasauli saskaņā ar ANO Statūtu garu, tādējādi sekmējot to, ka Miera kultūru katrā tautā, katrai kultūrai, katrai reliģijai un katram cilvēkam, lai pilnveidotu visu cilvēci un nākamās paaudzes. Veicot šo uzaicinājumu, mēs pateicamies par to, ka ANO šajā sakarā jau ir paveikts ilgstošs darbs, tostarp:

• • Visi ANO dokumenti, kas uzrakstīti uz Miera kultūru kopš jūnija 1945, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti, \ t kura ir veltīta sekojošu paaudžu glābšanai no bruņota konflikta postījumiem, aicina valstis dzīvot kopā mierā kā labus kaimiņus, un pauž sirdi savu uzsvaru uz būtisko lomu „Mēs, Apvienoto Nāciju Tautas”, lai spēlētu “ apzinoties mierīgu, taisnīgu un līdzjūtīgu apkārtni;
  • Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, \ t kurā teikts, ka brīvības, taisnīguma un miera pamats ir visu cilvēka ģimenes locekļu raksturīgo tiesību atzīšana bez izņēmuma un ka visiem cilvēkiem būtu jārīkojas savstarpēji mierīgi un kopējās interesēs;
  • 52 novembra 15 ANO rezolūcija 20 / 1997, kurā 2000 gads tiek pasludināts par „Starptautiskais miera kultūras gads, 53 un A / RES / 25 / 19 1998, pasludinot 2001-2010 „Starptautiskā miera un nevardarbības kultūras desmitgade pasaules bērniem;
  • ANO rezolūcija 53 / 243 tika pieņemta vienprātīgi 13 septembrī 1999, kurā ANO deklarācija un rīcības programma miera kultūrai sniedz skaidras vadlīnijas valdībām, nevalstiskajām organizācijām (NVO), pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēkiem no visām dzīves jomām, lai sadarbotos, lai stiprinātu pasaules miera kultūru, kad mēs dzīvojam 21st gadsimtā;
  • ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konstitūcija (UNESCO), kurā teikts, ka „kopš kari sākas cilvēku prātos, vīriešu domās ir jāveido miera aizsardzība”, un UNESCO svarīgā loma ir izpildīt, lai veicinātu globālo Miera kultūra;
  • Drošības padomes 1325 31 2001 rezolūcija Sievietes, miers un drošība, kas pirmo reizi atzīst, ka sieviešu līdzdalība miera procesos ir ārkārtīgi svarīga, un pēc tam, kad 1820 jūnijā 19 tika pieņemts 2008 Drošības padomes lēmums pēc kārtas; un
  • Daudzi citi galvenie ANO miera kultūras dokumenti, tostarp A / RES / 52 / 13, 15 janvāris 1998 miera kultūra; A / RES / 55 / 282, 28 septembris 2001 Starptautiskā miera diena; un 2005 vidus desmitgades statusa ziņojumu par starptautisko mieru un nevardarbības kultūru pasaules bērniem.

Visbeidzot, mēs, pasaules pilsoņi, kas parakstījuši 192 Nācijas, godprātīgi vienā balsī apstiprina, ka:

• • Ir motivēts atzīt, ka vīrieši, sievietes un bērni miljardos ir cietuši no vardarbīgiem konfliktiem, nabadzības un cilvēku izraisītu vides katastrofu, un tagad ir vairāk nekā jebkad agrāk apņēmušies saglabāt nākamās paaudzes no šiem postījumiem un ir apņēmušies dzīvot mieru un veidot Miera ekonomija individuālā, valsts un pasaules līmenī, kas saglabās šos centienus;
  • Nodrošiniet solidaritāti ar visiem centieniem pārvarēt vardarbīgo konfliktu dažādās pasaules daļās un kodolieroču un ķīmisko ieroču izplatīšanu, kas apdraud mūsu planētas pastāvēšanu;
  • Ticiet visu ANO dalībvalstu labajai gribai un katras dalībvalsts pieaugošajai politiskajai gribai “veicināt sociālo progresu un labākus dzīves standartus, balstoties uz augošajām brīvībām un spējām, ko rada pasaules miers”;
  • Atzīstiet steidzamo nepieciešamību atjaunot pasaules pilsoņu uzticību valdībām un izveidot efektīvas darba attiecības starp valstīm un starp tām, attīstot kopīgas intereses un kopīgu pamatu, kas veido pasaules miera pamatu.

GLOBĀLĀ VĒSTURE

Sagatavošana Globālā rezolūcija par infrastruktūru izveidi miera kultūras atbalstam, \ t saukts arī par “Miera izšķirtspējas muskuļiem”, bija kopīgs darbs starp Apvienoto Nāciju Organizācijas Miera kultūras darba grupām, Globālo kustību par miera kultūru, Globālo aliansi ministrijām un infrastruktūru mieram un PeaceNow.com.