Autors Endrjū Bacēvičs, 4. gada 2020. oktobris
no Boston Globe
A ievērojama Amerikas politikas atdzīvināšana parādās kā ironisks Trampa laikmeta paraksts.
Parādās jauna progresīvas reformas programma. Trampa prezidentūras pārkāpumi rada jaunu atzinību Konstitūcijai un tiesiskumam. Koronavīrusa izraisītie postījumi uzsver nepieciešamību uzlabot valdības spēju reaģēt uz negaidītiem un neparedzētiem draudiem. Tā kā meža ugunsgrēkiem un viesuļvētrām pieaug sašutums un biežums, klimata pārmaiņu radītie draudi pāriet Amerikas politikas priekšplānā. Tagad lielāka uzmanība tiek pievērsta tādām sabiedrības īpašībām kā izturība un pašpietiekamība. Ekonomiskā krīze ir padarījusi neiespējamu ignorēt neoliberālās politikas defektus, kas nāk par labu bagātajiem, vienlaikus nosodot citus nedrošības un trūkuma situācijās. Un, kas nav mazsvarīgi, kustība “Black Lives Matter” liek domāt, ka kolektīvs rēķināšanās ar amerikāņu rasisma mantojumu beidzot var būt pie rokas.
Tomēr vismaz līdz šim šai embrijai raksturīgajai Lielajai atmodai ir kaut kas kritiski svarīgs vispārējām pārmaiņu perspektīvām. Tas kaut kas ir Amerikas loma pasaulē, kurai arī ļoti nepieciešama pārvērtēšana un atjaunošana.
Kopš aukstā kara beigām dominējošā Amerikas globālās vadības koncepcija ir uzsvērusi nebeidzamo bruņotās varas uzkrāšanos, kā arī tās neiedomājamo izmantošanu. Mūsdienu ASV nacionālās drošības politikas atšķirīgās īpašības ir Pentagona budžeta lielums, plašais ASV bāzu tīkls ārzemēs un Vašingtonas tieksme uz bruņotu iejaukšanos. Neviena no planētas valstīm nav tuvu Amerikas Savienotajām Valstīm nevienā no šīm trim kategorijām.
Operatīvā atbilde uz klasisko jautājumu “Cik pietiek?” ir "Pagaidām nevaru pateikt - jāiegūst vairāk."
Operatīvā atbilde uz fundamentālāko jautājumu “Kad mēs varam paziņot par uzvaru?” ir "Vēl nevaru pateikt - jāturpina mēģināt."
Saskaitot kopējās izmaksas, pašreizējais valsts drošības budžets gadā pārsniedz USD 1 triljonu. Neviens no vairākiem pēdējos divos gadu desmitos uzsāktajiem kariem un bruņotajām iejaukšanās darbībām, kurās Afganistāna un Irāka ir visizcilākās, nav devusi apmierinošu rezultātu. Paredzētie kopējie tēriņi šiem konfliktiem (līdz šim) ir uz ziemeļiem no 6 triljoniem USD. Tas neietver tūkstošiem nogalināto ASV karaspēku un desmitiem tūkstošu ievainoto vai kā citādi nesošu kaujas fizisko, psiholoģisko vai emocionālo rētu. Amerikas Savienotās Valstis ir samaksājušas pārsteidzošas izmaksas par mūsu nesenajiem militārajiem notikumiem.
Es apgalvoju, ka ar šo attēlu kaut kas nav kārtībā. Un tomēr, izņemot dažus godājamus izņēmumus, Vašingtona šķiet akla pret žāvājošo plaisu starp pūlēm un rezultātiem.
Neviena politiskā partija nav izrādījusi nopietnu vēlmi stāties pretī ASV politikas vairumtirdzniecības militarizācijas sekām, it īpaši Tuvajos Austrumos ...
Lūdzu, izlasiet šī raksta atlikumu vietnē Boston Globe.
