Jauns ziņojums saista ASV militāro iesaistīšanos un klimata pārmaiņu draudus. Ziņojumā apgalvots, ka izmaiņas drošības izdevumos nav samērojamas ar ASV militārās stratēģijas lomu, ko tagad piešķir klimata pārmaiņām: kā galveno draudu ASV drošībai.
Kad ASV debatēja par prezidenta jauno militāro iesaisti, simtiem tūkstošu sapulcējās Ņujorkā, lai mudinātu pasaules valstis rīkoties stingrāk pret klimata pārmaiņu draudiem. Jauns ziņojums savieno šos divus jautājumus un atklāj, ka plaisa starp ASV izdevumiem tradicionālajiem militārā spēka instrumentiem un klimata katastrofas novēršanai ir nedaudz samazinājusies. Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam drošības izdevumu daļa klimata pārmaiņām pieauga no 1% no militārajiem izdevumiem līdz 4%.
Ziņojumā apgalvots, ka izmaiņas no 1% uz 4% no drošības izdevumiem nav samērīgas ar lomu, ko ASV militārā stratēģija tagad piešķir klimata pārmaiņām: kā būtisku apdraudējumu ASV drošībai. Tāpat nav pietiekami, lai kontrolētu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
ASV līdzsvars starp militārajiem un klimata drošības izdevumiem ir nelabvēlīgs salīdzinājumam ar tās tuvākā konkurenta - Ķīnas - rekordu. Lai gan Ķīnas vides rādītāji neapšaubāmi ir problemātiski, tie piešķir daudz labāku līdzsvaru nekā ASV, sadalot savus izdevumus militārajiem spēkiem un klimata pārmaiņām. Tās izdevumi klimata drošības jomā, kas ir 162 miljardi USD, gandrīz vienādi ar militārajiem izdevumiem - 188.5 miljardi USD.
Citi galvenie konstatējumi:
- Līdzsvars starptautiskās palīdzības jomā nav uzlabojies. ASV faktiski palielināja savu militāro palīdzību citām valstīm no 2008. līdz 2013. gadam salīdzinājumā ar palīdzību, ko tā tām sniedza, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
- Cenu par četriem Littoral Combat Ships - šobrīd 16 budžetā ir vairāk nekā Pentagons, pat ja gribam - mēs varētu divkāršot visu Enerģētikas departamenta budžetu atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā.
- ASV patlaban tērē vairāk militārajiem līdzekļiem nekā nākamās septiņas valstis kopā. Atšķirības starp ASV militārajiem izdevumiem un valstīm, kuras tiek uzskatītas par draudiem mūsu drošībai, ir vēl ārkārtīgākas.
© 2014 Politikas pētījumu institūts
