John McCutcheon ZIEMASSVĒTKI TRANŠĒS

Mani sauc Frensiss Tolivers, es nāku no Liverpūles. Pirms diviem gadiem pēc skolas mani gaidīja karš. Uz Beļģiju un Flandriju, uz Vāciju līdz šejienei es cīnījos par karali un valsti, kuru es mīlu. 'Bija Ziemassvētki tranšejās, kur karājās tik rūgts sals, vēl bija sasalušie Francijas lauki, netika dziedāta neviena Ziemassvētku dziesma. Mūsu ģimenes, kas atradās Anglijā, todien sveica mūs. Viņu drosmīgie un krāšņie puiši tik tālu. Es gulēju kopā ar savu biedru uz aukstas un akmeņainas zemes Kad pāri kaujas līnijām atskanēja visneparastākā skaņa. Es saka: "Tagad klausieties, es, puiši!" Katrs karavīrs saspringa dzirdēt Kā viena jauna vācu balss dziedāja tā. skaidrs. ``Viņš dzied asiņaini labi, zini!'' man saka partneris. Drīz vien pa vienai katra vācu balss saskanēja. Lielgabali klusēja, gāzes mākoņi vairs neripoja. Ziemassvētki mums atnesa atelpu no kara. kad tie bija pabeigti un tika pavadīta godbijīga pauze, ''God Rest Ye Merry, Gentlemen'' satrieca dažus džekus no Kentas. Nākamā viņi dziedāja ''Stille Nacht''. Un divās mēlēs viena dziesma piepildīja debesis: ''Mums kāds nāk pretī!'' priekšējās līnijas sargs raudāja. Visi skati bija fiksēti uz vienu garu figūru, kas traucās no sāniem. Viņa pamiera karogs, kā Ziemassvētku zvaigzne, redzams šajā klajumā. tik spožs Kad viņš, drosmīgi, neapbruņots gāja naktī. Drīz viens pēc otra no abām pusēm iegāja Neviena zemē Bez ne šautenes, ne bajonetes mēs tur satikām roku rokā Mēs dalījāmies ar slepenu brendiju un vēlējām viens otram labu Un uzliesmojumā - apgaismota futbola spēle, ko mēs viņiem nodevām ellē Mēs tirgojām šokolādi, cigaretes un fotogrāfijas no mājām. Šie dēli d tēvi tālu no savām ģimenēm Jaunais Sanderss spēlēja savu spiedpogu, un viņiem bija vijole Šī ziņkārīgā un neticamā vīriešu grupa Drīz mūs pārņēma dienas gaisma, un Francija atkal bija Francija Ar skumjām atvadām mēs katrs gatavojāmies atgriezties karā. jautājums vajāja ikvienu sirdi, kas dzīvoja tajā brīnišķīgajā naktī. `` Kuru ģimeni es esmu fiksējis savās redzeslokā?» «Tie bija Ziemassvētki tranšejās, kur sals bija tik rūgts. Francijas aizsalušie lauki tika sildīti, kā skanēja miera dziesmas. sienas, ko viņi turēja starp mums, lai izpildītu kara darbu Bija sabrukušas un aizgājušas uz visiem laikiem. Mani sauc Frensiss Tolivers, es dzīvoju Liverpūlē. Katrs Ziemassvētki nāk kopš Pirmā pasaules kara, es esmu labi iemācījies no tiem, ka tie, kas zvana šāvieni nebūs starp mirušajiem un klibajiem Un katrā šautenes galā mēs esam vienādi